Mūsdienu tirgu iedomāties bez konkurences nav iespējams. Tā ir sastopama ik uz soļa, gan uzņēmumu vidū, gan privātpersonu starpā (kaut vai darba tirgū).
Tirgus struktūru raksturo pircēju un pārdevēju skaits un īpatsvars. Tirgus struktūra mainās no pilnīgas konkurences ar daudziem pircējiem un pārdevējiem līdz monopolistiskai konkurencei un no oligopola līdz monopolam, kad ir tikai viens pārdevējs.
Lai gan monopolus likums principā aizliedz, neliels skaits likumīgu monopolu tomēr ir. Tie veidojas elektroapgādē, sakaru sistēmā (Lattelekom), komunālajā saimniecībā, īpašs monopolu veids ir patenti, autortiesības, ko aizsargā Bernes konvencija.
Lielākā daļa uzņēmumu darbojas nepilnīgas konkurences apstākļos. Nepilnīga konkurence ietver gan monopolistisko konkurenci, gan oligopolus. Monopolistiskās konkurences apstākļos daudzi pārdevēji piedāvā pircējiem dažādas līdzīgas preces, kurām katrai ir savas īpašas pazīmes.
Oligopola sistēmā dažas plašas firmas kontrolē preču un pakalpojumu tirgu. Monopsons un oligopsons ir tirgus, kurā ir tikai viens vai daži pircēji.
Pretmonopolu likumdošana cenšas veicināt konkurenci un nepieļaut tirdzniecības ierobežošanu. Svarīgākie ir Šērmana un Kleitona likumi, kā arī katras valsts likumdošana, kas kontrolē monopolu darbību.
…