Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:793226
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 29.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Konfūcisms Ķīnā    4
  Konfūcijs un viņa garīgā attīstība    5
  Konfūcija mācība    5
  Konfūcija mācībās vēlākā attīstībā    6
  Mendzi    6
  Sjuņdzi    7
  Konfūcisms kā valsts reliģija    7
  Neokonfūcisms jeb Lielā harmonija    8
  Konfūcija tradīcija un kults 20.gs.    8
Darba fragmentsAizvērt

Konfūcisms ir radies 6.gs.p.m.ē. Džo dinastijas valdīšanas laikā. Tā ir filozofiska un izglītojoša mācība. Tā ir galvenā Ķīnas reliģiskā tradīcija. Lai gan kā valsts iestādījums daudzās vietās vairs nepastāv(īpaši “sarkanajā” Ķīnā), tas lielā mērā caurstrāvo ķīniešu reliģisko domāšanu un pasaules uztveri. Konfūcijs ir lielais skolotājs, bet nav dievība.
Svarīgākā Ķīnas reliģija saistīta ar Konfūcija (Kundzi, Kunfudzi) vārdu. Rietumnieki to parasti dēvē par konfūcismu, kas var radīt iespaidu, it kā ķīnieši pielūgtu Konfūciju vai Konfūcijs būtu šīs reliģijas dibinātājs. Patiesībā tā nav: Konfūcijs uzlūkoja sevi par skolotāju, kas mēģina atjaunot senās ķīniešu tradīcijas, kuras viņš skatīja “cilvēcības” vai “patiesā cilvēka” ideāla gaismā.
Ko īsti nozīmē Konfūcija tradīcija Ķīnā, ir grūti pateikt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jānoskaidro, kādas ir Konfūcija (551-479. pr. Kr.) attiecības ar to, kas ķīniešu filozofijā bijis pirms viņa. Viņa labākais avots ir krājums Luņjui (Pārrunas un spriedumi ), ko sarakstījuši viņa mācekļi. Pārrunās un spriedumos viņš attēlots savu mācekļu vidū un viņš runā par dažādām morāles, sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem. Īpaša interese tiek pievērsta principam žeņ – cilvēcībai jeb cilvēkmīlestībai – kā svarīgākajam tikumam. Konfūcijs uzskatīja, ka:
 cilvēki ir aizmirsuši senās patiesības,
 svarīga ir cilvēku izglītība,
 būtu jāatgriežas pie dabas likumiem.
Trešā problēma ir Konfūcija mācības divi dažādie formulējumi jeb izpratnes: Mendzi (371 – 289 pr. Kr. ), kas esot it kā bijis Konfūcija mazdēla skolnieks, un Sjuņdzi (298 – 238. pr. Kr. ) uzskati. Līdz ar to parādās divas stipri atšķirīgas cilvēka izpratnes: ideālistiskā (cilvēks ir labs) un naturālistiskā (cilvēks ir ļauns). Ceturtkārt, jāzina, kādas bija Konfūcija tradīcijas ar “valsts” konfūcismu. Pats Konfūcijs ar laiku tika uzskatīts par kādu pārdabisku būtni. No šāda valsts konfūcisma viedokļa, Konfūcijs ir nemaldīgs skolotājs, kurš māca patiesību. Pieckārt, jādomā par Konfūcija mācības attiecībām ar neokonfūcismu...

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1129660
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties