SECINĀJUMI
Konfūcija filozofiskās sistēmas rašanos veicināja ne tikai izglītība, proti sešas mākslas, bet arī norises Ķīnas valstu, galvenokārt, Lu valsts sabiedrībā un pārvaldē.
Konfūcijs savā dzīvē paveica trīs ievējojamus darbus:
• aizsāka nevalstisku izglītības apguvi, sniedzot mācekļiem savas zināšanas bez maksas, uzskatot, ka izglītība ir visiem vīriešiem, kas ir motivēti to iegūt, neatkarīgi no statusa sabiedrībā un sociālās nodrošinātības. Viņš arī pauda diezgan revolucionāru viedokli jau pirms mūsu ēras, ka izglītībā nevajadzētu nošķirt atsevišķas klases, jo visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu baudīt vienādas tiesības;
• ceļoja ar mācekļiem pa Ķīnu, lai aicinātu valdniekus īstenot konfūcisma idejas valsts pārvaldē, bet tā rezultātā grūtībās rada jaunas atziņas, kuras ar dzīves piemēriem izskaidroja mācekļiem, kā arī tās padarīja zināmas idejas lielākai sabiedrības daļai;
• Sastādīja senās grāmatas, Ķīnas klasiku, kuru izveide bija jau sākusies iepriekšējās paaudzēs, kā “Pavasara un rudens grāmatu” un “Dziesmu grāmatu” , un “Dokumentu grāmatu”.
Konfūcija kults ir mitis ne tikai spējā skolot citus, sniedzot savas zināšanas un mācību, bet arī mācekļu darbā, nododot šīs prasmes nākamām paaudzēm daudzu gadsimtu laikā.
Konfūcisma vairāk nekā 2000 gadu ilgais pastāvēšanas posms Ķīnas valdības vadošo uzskatu pamatā liek secināt, ka, Ķīnas valdniekiem, dinastijām un gadsimtiem mainoties, konfūcisma nozīme saglabājās, ļaujot sasniegt ievērojamu tradīcijas nepārtrauktību, kas arī veidoja Ķīnu kā spēcīgu un vienojošu nāciju.
…