Civilizācijas vēsturē Konfūcija vārds un viņa mācība ir tikpat augstu vērtējams kā pasaules reliģiju pamatlicēji Buda un budisms (budisms bija Konfūcija tradīcijas konkurents) vai Muhameds. Taču jāņem vērā, ka konfūcisms nebija reliģija un tajā nekad nav bijis baznīcas institūts.
Konfūcisms ir galvenā Ķīnas reliģiskā tradīcija, kas lielā mērā caurstrāvo kīniešu reliģisko domāšanu un pasaules uztveri(1,185).
Konfūcijs darbojās Ķīnas juku laikos, kad norisa savstarpējās cīņas starp feodāļiem, valstī valdīja sadrumstalotība. Sākot ar 221g.pr.Kr. sākās zemju apvienošanās un centralizācija. Valsts apvienošanās tika balstīta uz Konfūcija tradīcijām. Sākot ar 136.g.pr.Kr. Konfūcija mācība tiek pieņemta par pamatu visai valsts izglītības sistēmai un ierēdņu eksaminācijai. Konfūcijs bija pārliecināts, ka atgriešanās pie senajām tradīcijām ir labākais ceļš kā nodibināt mieru un kārtību valstī. Ierēdņiem bija jāzina ieskati, kas pēc Konfūcija mācības atradās valsts dzīves pamatos. Galvenais uzsvars tika likts ne tik daudz uz reliģiju, cik uz izglītību un politiku.
Taču jāņem vērā, ka ne visi principi, ko sludināja Konfūcijs, tika pieņemti un ieviesti valsts oficiālajā dzīvē. Tika izstrādāts un ieviests viens oficiālais Konfūcija mācības "pareizais" izskaidrojums - Mendzi tradīcija. Tas, kas neatbilda, tika mēģināts iznīcināt dedzinot grāmatas . Valsts sludinātais konfūcisms noturējās vairākus gadu simtus. Sākotnēji Konfūcijs netika uztverts kā dievība, bet gan kā skolotājs. Tikai 6.gs. pēc Kr. sāka parādīties valsts kults, kas tā sāka godināt Konfūciju. Budisms veicināja ieskatu, ka Konfūcijs ir kāda dievišķa, pārdabiska būtne, kas būtu pielūdzama, kā rezultātā ap Konfūcija dzīvi un nāvi sāka rasties dažādas leģendas un ticējumi. Gan budisma ietekmē, gan sacensībā ar budismu konfūcisms arvien vairāk ieguva reliģisku raksturu. Pie viņa kapa sākas upurēšana, parādās viņam veltīti tempļi, kuros kalpo priesteri. 6.gs pēc Kr. valdība jau pieprasa, lai katrā provincē būtu valsts uzturēts templis(1,199).
Viens no slavenākajiem traktātiem, kurā atspoguļojas Konfūcija mācība par cilvēku, valsti un sabiedrību, ir Luņjui (Pārrunas un spriedumi), ko sarakstījuši viņa mācekļi. Speciālas nodaļas, kas būtu veltīta valsts iekārtai vai sabiedrībai, šajā darbā nav, taču tas izriet no šī traktāta popularitātes un sociālās nozīmības. Uzskati par sabiedrību Konfūcijam ir balstīti uz humānisma principu, kas ir vienkāršs:
" Valdnieks, kurš valda savu valsti ar tikumību, ir kā Ziemeļzvaigzne, kas paliek savā vietā, kamēr visas citas griežas" (Luņjui 2:1). Tātad sabiedrības pamatā ir tikumība. Tur kur valda tikums, valdniekam nav daudz jāvalda pašiem - lietas norisinās priekšzīmīgā veidā pašas no sevis (1,193). Ķīnas imperatori daudzus gadu simtus sekoja Konfūcija mācības idejai un saskaņā ar to pārvaldīja Ķīnas valsti. Konfūcijs mācīja:
"Ja valdnieks izturas pareizi, tad visi viņam sekos bez rīkojuma. Ja viņš nerīkojas pareizi, tad neviens neklausīs viņa rīkojumiem"(Lunjui 13:6)(1,195).
…