Konformitātes fenomens

SECINĀJUMI
Tiek secināts, ka mūsdienās ir spilgti izteikts individuālisms, un lielāka uzmanība tiek pievērsta tiesībām, nevis pienākumiem, kas veicina antikonformitāti, dumpinieciskumu un pat agresiju pret mēģinājumu ierobežot indivīda tiesības. Cilvēki cenšas apzināti izvairīties no augstākstāvošo grupu ietekmes, demonstrējot savu personību.
Konformitāte ir viens no grupu veidojošajiem faktoriem, kas var balstīties gan uz emocionāliem, racionāliem, praktiskiem un kognitīviem procesiem. Konfirmitāti veidojošie faktori ir tādi kā personība, dzimums, uzdevuma (problēmas) sarežģītības pakāpe, grupas lielums (attiecīgi – jo lielāka grupa, jo lielāka ietekme uz citām grupām), grupas pievilcīgums un saliedētība, tāpat arī grupas sociālais statuss un katra indivīda „mazākumā” cita indivīda sociālais atbalsts.
Tomēr jāņem vērā, ka konfirmitāte var būt gan brīvprātīga, gan daļēji uzspiesta. Turklāt, dažos gadījumos, uzspiestā konformitāte var būt slēpta, piemēram, kā noformulēts uzņēmuma kopējs skatījums uz nākotnes mērķiem, kas ierobežo darbinieka identitātes un būtības parādīšanu. Rezultātā, darbinieks var baidīties izteikt savu patieso viedokli publiski, nebūdams pārliecināts par savas izvēles sekām. Baidoties tikt atlaists no darba, darbinieks var slēpt būtisku informāciju, vai noklusēt ideju, kas būtu ļāvusi uzņēmumam iegūt vērienīgu peļņu.
Konformitātes gadījumā, skatoties no indivīda skatupunkta, grupas vairākums var būt gan reāls, gan iedomāts, piemēram, ja indivīds ir nepareizi informēts par pārējo grupas biedru zināšanām, un domā, ka pārējie ir zinošāki attiecīgā jautājumā, kā rezultātā indivīds piekrīt un pielāgojas kopējam grupas viedoklim.
…