Ikviena organizācija darbojas pastāvīgi mainīgā vidē, turklāt, jo īpaši mūsu dienās šīs vides izmaiņas notiek arvien ātrāk un biežāk. Cilvēki ne vienmēr var un vēlas pielāgoties vides izmaiņām, bieži vien pat tad, kad izmaiņas ir viņiem labvēlīgas. Tā rezultātā rodas konflikts. Ne organizācijas darbība, ne cilvēka dzīve kopumā nav iedomājama bez konfliktiem. Galvenais uzdevums ir nevis konfliktu novēršana, bet gan to vadīšana.
Konflikts var būt problēmas identificēšanas paņēmiens, jo jebkura konflikta situācija starp cilvēkiem, grupām vai organizācijā liecina par kādu problēmu. To neapzinoties un neformulējot faktisko situāciju, var šo problēmu vēl vairāk padziļināt un saasināt. Konflikts pastāv ikdienā, visbiežāk tas sastopams organizācijās, kurās ir sarežģītas grupas un indivīda attiecības.
Veidojot kopīgu organizācijas plānu, personāla speciālistiem ir jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar viņu darba lauku un atbildības sfērām. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir risināt konfliktus, kuri var rasties starp organizācijas vadību un atsevišķiem darbiniekiem uzskatu dažādības dēļ. Lai konflikti nerastos un tos sekmīgi atrisinātu, personāla vadītājam jāzina, kas ir konflikts, kā tas rodas, kā izvairīties no tiem un kādi ir to risināšanas ceļi.
Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. Ar ”interesēm” šeit jāsaprot ne tikai intereses, bet arī mērķi, uzskati, pozīcijas, tendences, utt. Šajā gadījumā puses var būt divi vai vairāki cilvēki, dažādas grupas. 1
Konfliktu var definēt arī kā saskaņas trūkums, kas veidojas indivīdu saskarsmes procesā, negatīvas emocijas, kas rodas mērķu uzskatu, interešu, motīvu nesakritības vai pretdarbības apstākļos2. Konfliktsituācijā dalībnieku emocionālā spriedze palielinās, bet vēlamā rezultāta sasniegšanas iespējas pazeminās, pretrunas netiek atrisinātas, jo vājāk pamatotā argumentācija bieži tiek nomākta. …