Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:153857
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Rašanās priekšvēsture    5
2.  Sociālā konflikta jēdziens un klasifikācija    6
3.  Konflikta iemesli    9
4.  Organizācijas strukturāli funkcionālais modelis    11
4.1.  Ljuisa Kozera pozitīvi funkcionālā konflikta koncepcija    11
4.2.  Ralfa Darendorfa „līdzsvara - integrālā” sabiedrības modeļa koncepcija    13
  Secinājumi    16
  Literatūras un avotu saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

Noslēgums
Kādai ir jābūt attieksmei pret konflikta rašanos, ja konflikts ir sabiedrības attīstības sastāvdaļa? „Mērķis nav tajā, - uzskata М. Doičs, - lai novērstu vai paredzētu konfliktu, bet tajā, lai padarītu to produktīvu” [1]
Rietumu socioloģijā un politoloģijā jau sen pastāv jēdziens „sociālā kārtība”, kas izsaka sabiedrības dzīves organizētības ideju, sociālo darbību vai sociālās sistēmas kārtību. Pastāv vērtību vienošanās koncepcija, tās būtība ir šāda. Iekšējā kārtība balstās uz cilvēku savstarpējās vienprātības un sabiedrības interešu, vērtību un normu minimumu.
Vienprātības sasniegšana tiek aplūkota kā pārrunu rezultāts starp cilvēkiem vai kolektīvo apzināto, kas tiek uztverts kā patstāvīga realitāte.Tādā veidā, konflikts un piekrišana kļūst par divām sabiedrības attīstības pusēm.
Konflikts kļūst par faktoru, kurš ietekmē sabiedrības attīstību, ja tas beigsies ar savstarpējo piekrišanu. Un otrādi, piekrišanai sākumā ir jāiziet cauri konfliktsituācijai.[6]
Es vairāk piekrītu Ljuisam Kozeram, ka konfliktā vajag atrast kaut ko labu, jo tas nav tik briesmīga parādība. Konfliktu kā vienu no sociālās mijiedarbības formām, kā procesu, kurš pie noteiktiem apstākļiem var radīt “sociālajam organismam” ne tikai destruktīvas, bet arī konstruktīvas (integratīvas) sekas.
Konflikti nav nekas svešs, sabiedrībai, tas ir produkts, sociālās sistēmās iekšējā stāvokļa elements, kārtība, kura pastāv tajā un pašas attiecības starp atsevišķām personībām un sociālajām grupām.
Konflikts it kā stimule sabiedrības attistību; konflikts it kā stimuls, lai cilvēks parāda savu „iekšejo ES ”. Bet es nevaru ignorēt R. Darendorfa ideju, ka sabiedrība katru brīdi mainās, jebkurā tās punktā tai piemīt domstarpības un konflikti. Jebkurš sociālās sistēmas elements zināmā mērā izraisa izmaiņas un dezorganizāciju. Katras sabiedrības pamatā ir kundzība, tas, ka vieni piespiež un pakļauj citus. Citiem vārdiem var pateikt, ka konflikts – tas ir mūsu sociālās dzīves elements, bez kā mēs nevarām izdzīvot.
Man liekas, ka konflikts – tas arī ir indivīdu strīds un viņš mūms ir nepieciešams, jo kā skan ļoti pazīstams aforisms „Tikai strīdā atklājas patiesība.”


Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1311867
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties