-
Konfliktu risināšana darba vidē
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Konfliktu būtība | 6 |
1.1. | Konflikta jēdziena noteikšana | 6 |
1.2. | Konfliktu cēloņi | 7 |
1.3. | Konfliktu attīstība | 16 |
1.4. | Konfliktu iedalījums | 20 |
2. | Konfliktu risināšanas stratēģija | 27 |
2.1. | Konfliktu atrisināšanas vērtība | 27 |
2.2. | Uzvedības stili konfliktu situācijās | 30 |
2.3. | Konfliktu atrisināšanas metodes un praktiski ieteikumi | 36 |
Secinājumi un priekšlikumi | 44 | |
Literatūras saraksts | 47 |
1. KONFLIKTU BŪTĪBA
1.1. KONFLIKTA JĒDZIENA NOTEIKŠANA
Psiholoģijas vārdnīcā konflikts tiek definēts šādi: konflikts (lat. conflictus - sadursme) - pretēji virzītu mērķu, interešu, pozīciju, oponentu viedokļu vai uzskatu, vai mijiedarbības subjektu sadursme. Katra konflikta pamatā ir situācija, kas ietver sevī vai nu pretrunīgas pušu pozīcijas kaut kādā jautājumā, vai pretējus mērķus, vai līdzekļus mērķa sasniegšanai dotajos apstākļos, vai oponentu interešu, vēlmju, tieksmju nesakritība. [10.,174.lpp.]
Amerikāņu psihologs D. Maiers raksta, ka konflikts ir darbību vai mērķu nesavietojamība. Bieži konflikti satur tikai nelielu kodolu ar īsti nesavietojamiem mērķiem, lielāko daļu aizņem sagrozīta oponenta mērķu un motīvu uztvere. [9.,632.lpp.]
Izcilie latviešu menedžmenta speciālisti V. Praude, J. Beļčikovs konfliktu definē šādi: konflikts ir pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursmju, saskaņas trūkums starp divām vai vairāk pusēm, kuras var būt konkrētas personas vai grupas. [4., 386.lpp.]
Latviešu psiholoģe S. Omārova raksta, ka plašā nozīmē par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. [2., 89.lpp.]
Angļu sociologs A. Gidenss ar konfliktu saprot reālu cīņu starp darbojošamies cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm. [3., 123.lpp.]
Krievu psihologs K.K. Platonovs raksta, ka konflikts ir apzināta pretruna starp iesaistītajām personībām, pie mēģinājuma atrisināt šīs pretrunas uz emocionālu stāvokļu fona. [7., 317.lpp.]
Cits krievu psihologs A.A. Jeršovs - konflikts ir pretējas, dotajā situācijā nesavienojamas intereses, motīvi, tendences. [7., 317.lpp.]
V.N. Grišina konfliktus izskata kā cilvēku reakcijas uz dažāda rakstura šķēršļiem, kas nesakrīt ar gaidām, kā reakciju uz pieņemto uzvedības šablonu nesavienojamību. [7., 317.lpp.]
1. 2. KONFLIKTU CĒLOŅI
V. Priede un J. Beļčikovs raksta, ka konflikti cilvēku dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķis. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības - izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu.
Konflikts starp vēlmēm un iespējām, konflikts starp diviem cilvēkiem, cilvēku grupām ir aktuāls katram. Katram no mums konflikti atņem diezgan daudz laika, prasa nervu enerģiju, pazemina mijiedarbības efektivitāti.
Jebkura konflikta pamatā ir situācija, kas ietver pušu pretrunīgas pozīcijas kādā jautājumā, pretējus mērķus vai līdzekļus to sasniegšanai konkrētajos apstākļos, oponentu vai interešu un vēlmju nesakritība. Tomēr, lai konflikts attīstītos, ir nepieciešams incidents, kurā viena no pusēm izraisa darbību, aizskarot pretējās puses intereses. Ja pretējā puse rīkojas līdzīgi, tad potenciāla konfliktsituācija var izvērsties par aktuālu konfliktsituāciju. Par konfliktu izraisošiem subjektiem var kļūt atsevišķas personas vai personu grupas. Konflikti var izcelties starp personu grupām, starp organizācijām un starp valstīm, tas ir atkarīgs no konfliktsituācijā iesaistīto personu loka.
…
Organizāciju veido cilvēki. Darba attiecības kolektīvā, radoša darbība un attīstība bieži vien rada uzskatu nesaskaņas un interešu konfliktus. Nesaskaņu iemesli ir ļoti dažādi un savlaicīgi nerisināti, tie noved pie dziļākiem konfliktiem kolektīvā. Tas var traucēt darbu, aizņemt laiku un samazināt darba efektivitāti. Pēc daudzu speciālistu domām konflikti ir spējīgi sagraut biznesu ātrāk par jebkuru citu faktoru. Jebkura konflikta pamatā ir situācijas, kas ietver pušu pretrunīgas pozīcijas kādā jautājumā. Tie var būt gan pretēji mērķi vai līdzekļi, gan oponentu interešu un vēlmju nesakritība. Mūsdienu vadības teorētiķi atzīst, ka pilnīgs konfliktu trūkums organizācijas iekšienē ir ne tikai neiespējams noteikums, bet arī nevēlama parādība. No konfliktiem nevar izbēgt, bet tos var iemācīties vadīt un gūt labumu. Konflikts var nebūt bremzējošs spēks. Daudzos gadījumos tikai konflikts palīdz parādīt visdažādākos uzskatus, dod papildus informāciju. Ar konflikta palīdzību var noskaidrot viedokļa atšķirības, cilvēku patiesos mērķus un grūtības. Nesaskaņu uzliesmojums var būt veids kā rast labāko risinājumu un nonākt pie kopsaucēja. Tomēr visbiežāk konflikts nav vēlams. Nereti tas var traucēt atsevišķu personu vajadzību apmierināšanu un organizācijas mērķu sasniegšanu kopumā.
- Konflikti un to risināšana tiešā saskarsmē ar klientu
- Konfliktu risināšana darba vidē
- Psiholoģiskais klimats darba vietā kā motivējošs faktors organizācijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konflikti un to risināšana tiešā saskarsmē ar klientu
Referāts augstskolai7
Novērtēts! -
Psiholoģiskais klimats darba vietā kā motivējošs faktors organizācijā
Referāts augstskolai26
-
Konflikti, to risināšana
Referāts augstskolai10
-
Atkarību izraisošo vielu loma konfliktu rašanās cēloņos Valmieras vidusskolēnu vidū
Referāts augstskolai31
-
Intervija – veidi, kļūdas, darba intervijas specifika
Referāts augstskolai12
Novērtēts!