Konfliktu rašanās iemesli

Konflikti ir neatņemama, organiska un tāpēc normāla cilvēka dzīves sastāvdaļa. Ar konfliktiem cilvēki sastopas ik uz soļa ģimenē, darbā, uz ielas – ceļā uz mājām vai darbu. Pilnīgi pasargāt cilvēku attiecības no konfliktsituācijām nav iespējams. Atšķirīgu mērķu sasniegšanai motivēti cilvēki ir potenciālā konfliktsituācijā. Kad cilvēks vai sociāla grupa nolemj sasniegt savu mērķi, neraugoties uz objektīviem ārējiem faktoriem, un viņu izturēšanās traucē sasniegt mērķi citam cilvēkam vai cilvēku grupai, veidojas konflikts.
Vārdam „konflikts” ir latīņu saknes un tulkojumā tas nozīmē „sadursme”. Psiholoģe Nadežda Prokofjeva izsaka pieņēmumu, ka, ja cilvēki būtu uzskaitījuši, kādas asociācijas viņiem rada vārds „konflikts”, šajā sarakstā droši vien būtu vārdi „strīds”, „kaulēšanās”, „viltības”, bet varbūt arī „cīņa”, „karš”, „kauja”, „sasprindzinājums”, „krīze”, „opozīcija”, „neizpratne”, „naidīgums”, „neapmierinātība”.1 Jebkura konflikta pamatā ir „pretruna”, ko atspoguļo visi minētie vārdi. Konflikts rodas tur, kur ir pretrunas, kur krustojas dažādu cilvēku vai sociālo grupu mērķi, vērtības, intereses un to noteiktās pozīcijas. Tātad konflikts nozīmē pretrunas un saskaņas trūkumu ar sevi vai citiem. Tur, kur nav pretrunu, nav arī vajadzības risināt sarunas – puses vai nu pieņem viena otras noteikumus, vai meklē citus partnerus savu vajadzību apmierināšanai. „Konflikts ir pretēju interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme”.…