Konfliktsituācijas risināšana komā esoša pacienta gadījumā

4. Secinājumi.
Katrā profesijā ir sava veida problēmas un situācijas, kuras ir grūti atrisināmas. Nekad nebūs tā, ka ieguvēji būs visi, taču mediķu profesijā vienmēr ir jārīkojas tā, lai pēc iespējas labāk būtu tieši pacientam, nevis kādai trešajai personai. Jo tieši tādēļ cilvēki kļūst par ārstiem, lai uzlabotu veselību un sargātu dzīvību, kas katram ir svēta.
No šī gadījuma var secināt to, ka pacients nespēs izlemt pats savu likteni. To izdarīs kāda trešā persona, jo vīrietis, kurš atrodas komas stāvoklī, nav uzskatāms par autonomu personu, tādejādi nevar pieņemt pats lēmumu. Līdz ar to ir izveidotas dažādas atkāpes tiesībās tieši šādu situāciju risināšanai. Nākamā iespēja sprieduma pieņemšanai ir tuvākajiem radiem, kas šajā gadījumā nespēj savā starpā vienoties, aizbilstamie, citi radi utt. Līdz beigās galīgo lēmumu pieņem ārstu konsilijs, kas koleģiāli, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, izlemj, kas viņam būtu visnepieciešamākais un atbilstošākais. Tādejādi nelielā mērā zūd neobjektivitāte šāda veida jautājuma izskatīšanā, lai gan vienmēr ir kādi izņēmumi, kādi nezināmi faktori, kas var būt ietekmējoši.
Pats ārsts, manuprāt, šajā situācijā ir tikai starpnieks, kurš paskaidro ģimenes locekļiem esošo stāvokli, kādā ir pacients, iespējamās metodes ārstēšanai un sekas, kas varētu būt šo darbību iespaidā, kā arī izstāstīt ārstu konsilija pieņemto lēmumu un tā realizācija. Lai arī tas viss ir skaidri aprakstīts dažādos likumu krājumos, tomēr no morāles viedokļa to pieņemt ir daudz grūtāk.
…