Cilvēki dzīvo sabiedrībā, konkrētā kultūrsociālā vidē un tajā nemitīgi atrodas saskarsmē, jo mūsu darbi, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem. Taču visi cilvēki nav vienādi, indivīda intereses, vēlmes, vajadzības, dzīves mērķi un uzskati, vērtības var būt ļoti dažādas un savā starpā būtiski vai nebūtiski atšķirīgas. Tieši saskarsmes procesā cilvēks kā sociāla būtne vispilnīgāk var apmierināt savas fizioloģiskās, drošības, mīlestības un piederības, atzīšanas, izziņas, estētiskās un pašaktualizācijas vajadzības, radot ļoti spēcīgas emocijas, kas, savukārt, noved pie vēlamā rezultāta. Pretējā gadījumā rodas konflikts starp vēlamo un esošo.
Latvijas valsts pamatizglītības standarts paredz, ka skolnieks jāorientē praktiskai dzīvei noderīgu atziņu un prasmju apgūšanai, jāveic humānas personības veidošana un attīstība, jāveicina sabiedriskajai un individuālai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguve, un jāsekmē skolēna atbildīgas attieksmes veidošana pret augstākajām morālajām vērtībām.
Konflikti ir pedagoģiskā procesa sastāvdaļa un konflikta risināšana ir efektīva tad, kad ir atrasts pareizais izturēšanās stils pedagoģiskajās konfliktsituācijās.
Katru dienu skolā ir jārēķinās ar konflikta iespējamību. Valda uzskats, ka konflikts ir slikta parādība, taču tā arī var būt iespēja kaut ko iemācīties.
Pozitīvā nozīme slēpjas tajā apstāklī, ka konfliktējošās puses, satikušās sarežģītā savu interešu noregulēšanas situācijā, ir spiestas meklēt jaunas idejas, oriģinālas pieejas, labāk izzina un izprot viena otru. Konflikta atrisināšana ir radošs process, kurā abas puses izmaina, pārveido viena otru un priekšstatu par konflikta situāciju. [ 8, 81-82]
Ikdienas dzīvē nevaram izbēgt no konfliktiem, kas, ņemot vērā mūsu savstarpējās attiecības, ir gluži dabiska un neizbēgama parādība.
Konflikti ir neatņemama un tāpēc normāla dzīves sastāvdaļa. Plašā nozīmē par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagoniskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. Konflikts var būt iekšējs – pašā cilvēkā – kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedību un ceļu uz mērķi, kā arī ārējs – starppersonu (starpgrupu) konflikts, kurā viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, par cik katrai ir savas intereses. [8, 79]
Konflikta jēdziena skaidrojums meklējams dažādos avotos. Konfliktu vairākums uzskata par dabisku un neizbēgamu procesu cilvēku dzīvē, tāpēc ir grūti šim jēdzienam ‘’konflikts’’ dot vienu precīzu skaidrojumu. …
