Konflikts rodas, ja pastāv nesavienojami vai konkurējoši viedokļi cilvēku starpā. Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka konflikti nodara tikai ļaunumu, tie var būt arī ar pozitīvu iznākumu un, ja reiz konflikts ir radies, tad tas ir jārisina.
Darba mērķis ir noskaidrot uzņēmumā radušā konflikta cēloņus starp uzņēmuma darbinieku, kolēģiem un vadību, kā arī sniegt situācijas iespējamos risinājumus.
Aplūkotā gadījuma galvenās problēmas:
1.) Nodaļas vadītājas un Darbinieka savstarpējās attiecības;
2.) Darbinieka un Priekšnieka ciešās attiecības;
3.) Darbinieka nespēja sastrādāties ar kolēģiem;
4.) Nodaļas vadītājas pieredzes trūkums šādas konfliktsituācijas risināšanā.
No teorijas konfilktus iedala iekšējos un ārējos. Iekšējie konflikti ir mūsu iekšējās pretrunas, kas bieži vien ir ļoti sāpīgas un nomācošas. Ārējie konflikti ir konflikti attiecībās ar citiem cilvēkiem. Atkarībā no situācijas, konfliktu rakstura gan iekšējie konflikti var radīt ārējos (Zigmunda Freida teorija), gan otrādi ( Alfrēda Ādlera teorija)1. Vēl citi konfliktus iedala iekšējos (nemiers, kas plosās indivīda iekšienē), savstarpējos (pastāv starp indivīdiem) un grupu konfliktos (konflikts pastāv konkrētas ļaužu grupas robežās, konfliktā ir iesaistītas vairākas cilvēku grupas)2. Aplūkotajā situācijā ir novērojams iekšējais konflikts un ārējais konflikts. Iekšējais konflikts visizteiktāk ir Nodaļas vadītājai (kārtējo reizi izdarīt drauga vietā darbu, izpalīdzēt vai sūdzēties Priekšniekam?), ārējais – Darbiniekam. Šajā gadījumā spilgtāk izpaužas Zigmunda Freida teorija, ka Nodaļas vadītājas iekšējā spriedze un nevarēšana mainīt situāciju ir novedusi pie ārēja konflikta.…
