Tradicionāli tika uzskatīts, ka konflikti ir nevelāmi un ir svarīgi tos noverst. Šādi uzskati ilgu laiku pastāvēja organizāciju teorijā. Bet pateicoties pētījumiem un prakses analīzei, attieksme pret konfliktiem pēdējos gados ir būtiski mainījies. Saskaņā ar mūsdienu priekšstatiem konflikti nav ne slikti, ne labi, tie ir neizbēgami. Ne organizācijas darbība, ne cilvēka dzīve kopumā nav iedomājam bez konfliktiem. (4,69)
Mūsdienās cilvēku dzīves temps ir straujš, un daudzi no mums dzīvo ārkārtīgi intensīvi. Jo straujāks kļūs sabiedrības dzīves ritms, jo ātrāk pieaugs arī iespējamo konfliktu skaits.
Mūsdienu trokšņainajā, steigas, satraukumu, strīdu pilnajā pasaulē konflikti ir neizbēgami un atgadās ik uz soļa. Kur vien pagriezies, nākas saskarties ar „konkurējošiem vai nesavienojamiem viedokļiem”.
Konflikts ir katra normāla cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tas ir loģiski, jo katram cilvēkam ir sava vērtīborientācija, pozīcija, virzība, vajadzību un interešu struktūra. Tāpēc neviens cilvēks savu mūžu nenodzīvo bez konfliktiem.
Ar konfliktu parasti ir saistītas ļoti spēcīgas emocionālas izjūtas, un visbiežāk tās ir negatīvas.
Bieži konflikta laikā cilvēki sarunā daudz lieka, apvainojoša. Konflikts netiek atrisināts, bet attiecības tiek sabojātas, pat izbeigtas.
Mūsdienu sabiedrībā šī tēma ir ļoti aktuāla, jo ar konfliktiem mēs saskaramies ļoti bieži un bieži vien nemākam tos pareizi atrisināt, bet lai to spētu izdarīt, jāzina kā to darīt, jāzina kādas alternatīvas ir iespējamas.
Referāta mērķis ir: noskaidrot konflikta jēdzienu no dažādiem viedokļiem, noteikt konflikta cēloņus, stadijas, atrisinašanas stratēgiju un paņēmienus; iespējamas sekas, iepazīties ar konfliktu klasifikāciju.
Konflikta teorētiskais aspekts
Zināšanas par konfliktiem, to pētījumi ir ilgstošu izmaiņu rezultāts, kas izvērtēts, pamatojoties uz mūsdienu humanitārajām, sociālajām un eksaktajām zinātnēm, reliģiju, mākslu, kultūru, sabiedriski politisko praksi un pieredze. Līdz 1924.gadam konfliktu pētīšana bāzējās uz praktisku pieredzi. 1924. – 1990.gados konfliktu pētīja, pamatojoties uz zinatniskajām metodēm un principiem. (1,164) No 1990. gada līdz mūsdienām – konfliktoloģijas zinātne kļuvusi par starzinātņu nozari. Galvenie pētīšanas virzieni ir organizācijas darbība, personība, uzvedība, etnoloģija. (6,551)…
