Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu.
Konflikti kā indivīdu sociālās kopdzīves neatņemama sastāvdaļa nav tikai sociāla parādība, bet galvenokārt indivīda bioloģiski iepriekš nosacīta uzvedība, kas pamatojas tā cīņā par izdzīvošanu, pieeju dzīvībai būtiskiem resursiem, tā vairošanās tieksmē, kā arī saistāma ar konkrēta subjekta vietas noskaidrošanu hierarhiskajā grupas struktūrā.
Konflikti var radīt gan konstruktīvas, gan arī destruktīvas sekas. Tie var būt daļēji vadāmi, tomēr nav iespējams pilnībā prognozēt konflikta sekas.
Konflikti cilvēkam asociējas ar negatīvām lietām – kuriem ar revolūcijām, skandāliem, individuālā līmenī – ar personības negatīvām rakstura iezīmēm, agresivitāti u.tml. Konflikti pārsvarā tiek vērtēti kā nevēlama un kaitīga parādība. Kā ir patiesībā? Kas ir konflikti un kādi ir konflikta veidi, un to nozīme un raksturs?
Šajā darbā būs apskatīti kādi ir konfliktu veidi, to tipi, pazīmes un funkcijas sabiedrībā.
Cilvēku cieša savstarpējā saistība un atkarība organizācijā, atšķirības individuālajā īpatnībās, motivācijā, sociālajā statusā, indivīdu un atsevišķu grupu mērķos u.c. faktori rada dažāda rakstura konfliktus, kuri būtiski ietekmē organizācijas darbu un tā efektivitāti.1
Konflikts var būt iekšējs – pašā cilvēkā – kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedība un ceļu uz mērķi, kā arī ārējs starppersonu (starpgrupu) konflikts, kurā viena puse traucē otrai kādas darbības veikšanā un mērķu sasniegšanā, jo katrai ir savas intereses.2 Cilvēka iekšējo konfliktu izpratne ir atkarīga no teorētiskās pieejas, piemēram, psihoanalīzi un kognitīvajā psiholoģijā pastāv atšķirīgi priekšstati par iekšējo konfliktu mehānismiem. Iekšējais konflikts tiek aprakstīts kā psihisks neizlēmības stāvoklis situācijā, kad indivīds atrodas divu vienādu stipru, bet pretēji vērstu spēku ietekmē.…
