Konflikts – attiecīgajā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kad nepieciešama indivīda, grupveida vai institucionāla atrisināšana.
Konflikti ir normāla mūsu dzīves sastāvdaļa. Konflikti tiek izraisīti gan apzināti, gan neapzināti. Par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. Konflikts ir negatīvas emocijas, kas rodas mērķu, uzskatu pretdarbības apstākļos. Konfliktu pavada saspringtas starppersonu attiecības, tādēļ no ētiskā viedokļa konflikts vērtējams, kā negatīva parādība. Konfliktējošās puses parasti cenšas uzsvērt, pierādīt savu viedokli. Tātad tiek vākti fakti, kas savukārt vērtējams kā pozitīvs process. No otras puses konflikts ir dialoga ekstremāla forma, kurā negatīvu emociju rezultātā uztvere var tikt izmainīta. Konfliktsituācijā tās dalībnieku emocionālā spriedze palielinās un līdz ar to vēlamā rezultāta sasniegšanas iespējas var pazemināties. Konflikts var būt dažāda rakstura un satura. Tā saturs ir atkarīgs no pušu informētības, prasmes vadīt dialogu konfliktsituācijā. Visus cilvēkus var iedalīt tipos atkarībā no lomas konflikta situācijā:
- Personas, kuras izvairās no sabiedriski veicamiem pasākumiem, tādā veidā radot citiem darba veicējiem pārslodzi.
- Cilvēki, kas mīl komandēt, uzspiest savu viedokli, asi saskarsmē, parasti cenšas pasvītrot savu “es” un akcentēt pašvērtību.
- Cilvēki ar noslieci uz vienatni un attieksme pret citiem cilvēkiem parasti negatīva, visos redz potenciālu pretinieku vai nelabvēli.
- Cilvēki, kas nevalda par savu garastāvokli, viegli uzbudināmi, viņu nervozitāte parasti ir saistīta ar iekšējām pretrunām.
- Smaga rakstura cilvēki, piekasīgi, rupji, ar noslieci uz tenkošanu, mīl spēlēt uz citu cilvēku jūtām, skandalozi, vienmēr un visur cenšas pasvītrot savu pārākumu.
…
