Baski ir tauta, kas apdzīvo autonomo apgabalu Spānijā, taču neliela daļa basku dzīvo arī Francijā. Tā ir tauta ar senu vēsturi, valodu, kultūru. Gadsimtu laikā viņi saglabājuši savu identitāti un nav romanizējušies. Kā jau minēju, šobrīd viņi dzīvo autonomajā apgabalā, tomēr ir cilvēki, kas ar vardarbīgām metodēm vēlas nodibināt neatkarīgu basku valsti. Tas savukārt rada konfliktu starp šo vardarbīgo grupējumu un Spānijas valdību.
Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā centos atrast cēloņus konfliktam starp basku separātistu grupējumu ETA un Spānijas valdību; lai tos noskaidrotu, pētīju basku tautas un valodas vēsturi, attīstību, pašreizējo situāciju un cīņu par brīvību. Lai izprastu konflikta cēloņus manā zinātniski pētnieciskajā darbā ir informācija arī par Basku Zemes dabu – reljefu, dabas apstākļiem, derīgajiem izrakteņiem, Basku Zemes apdzīvotību, autonomiju, valdību, ekonomisko stāvokli, nacionālajiem simboliem, robežvalstīm, lielākajām pilsētām, provincēm, iedzīvotāju nodarbošanos un teroristu grupējumu ETA.
Kā izpētes avotus izmantoju datorenciklopēdijas (Britanica, Grolier, Encarta), grāmatas, enciklopēdijas, periodiskos izdevumus un TV un radio raidījumus, dažādas interneta adreses, kā arī kontaktējos ar miera organizācijas Basku zemē Gesto por la Paz pārstāvi. Latviešu valodā materiālu par šo tēmu ir ļoti maz, lielākā daļa izmantoto avotu bija angļu valodā.
Šo tēmu zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlējos, jo cilvēki ir ļoti maz informēti par Basku Zemē notiekošo. Viņi nezina, ka baski ir ļoti sena tauta, viena no vecākajām Eiropā, ka viņiem pilnīgi nepamatoti ir atņemta zeme, kura tiem ir piederējusi. Manuprāt, šī ir aktuāla problēma. Televīzijā mēs dzirdam un avīzēs lasām, ka basku separātistu grupējums ETA ir kārtējo reizi uzspridzinājis kādu ēku, ka atkal gājuši bojā cilvēki, un mēs viņus nosodām, nezinot to, kāpēc viņi tā dara. Es to gribēju noskaidrot. Pēdējā laikā notikumi šo tēmu dara arvien aktuālāku, jo terorisma draudi vairs nav tikai vienas vai vairāku valstu problēma, tā ir visas pasaules problēma – vardarbīgas metodes sāk izmantot arvien vairāk dažādu grupējumu, arvien vairāk mēs aizmirstam, ka visu iespējams atrisināt ar vārda palīdzību. Tas liek domāt arī par cilvēka dzīvības vērtību.
Šī tēma mani ieinteresēja, kad lasīju Sidnija Šeldona grāmatu „Laika smiltis”, kura bija par organizācijas ETA pašu sākumposmu, tas mani aizrāva, un es vēlējos noskaidrot šo jautājumu.
Daudzi baski ir gājuši bojā, pret viņiem vēsturē ir vērsta politika, kurai bija jānolemj šo tautu bojāejai. Šī separātistu organizācija joprojām cīnās kādreizējo notikumu iespaidā, viņi vēl joprojām ir atriebības pilni, un nespēj saprast to, ka ir pienākuši laiki, kad robežas sāk izzust un tautas, nesadarbojoties viena ar otru, vairs nevar pastāvēt un sekmīgi attīstīties. Rakstot šo zinātnisko darbu, ne vienu reizi vien nācās pārdomāt, vai šis teroristu mērķis un idejas ir īstas, vai tas nav aizsegs kādām personīgām ambīcijām, ilgām pēc aizraujošākas dzīves un sajūtas, ka tu dari ko noderīgu. Varbūt šie cilvēki vienkārši nav spējuši atrast savu vietu visā lielajā pasaulē un nav spējuši būt kādam noderīgi un vajadzīgi?…
