Mūsdienu vadības teorētiķi atzīst, ka pilnīgs konfliktu trūkums organizācijās ir ne tikai neiespējams noteikums, bet arī nevēlams. Vēl jo vairāk, lai arī organizācijai ir vajadzīga visu darbības veidu harmoniska integrācija, tā nevar palikt apmierināta ar esošo stāvokli. Tieši pretēji, vadībai ir jāizrāda aktivitāte, jāplāno jauninājumi un attiecīgi jāreaģē uz izmaiņām iekšējā vidē. (2, 479. lpp.)
KAS IR KONFLIKTS?
Vārds „konflikts” cēlies no latīņu valodas vārda coflictus (sadursme, strīds) un gandrīz nepārveidotā veidā tas saglabājies vairākās Eiropas valodās līdz mūsdienām, piemēram, conflict (angļu valodā), konflikt (vācu valodā), conflit (franču valodā), conflitto (itāļu valodā). (5, 9. lpp)
Konflikts ir pretēju interešu, uzskatu un vēlmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm (personas vai grupas). (2, 479. lpp.)
Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi, un traucē pretējai pusei darīt tieši to pašu. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības – izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu un kanonizēšanu.
Jebkura konflikta pamatā ir situācija, kas ietver pušu pretrunīgas pozīcijas kādā jautājumā, pretējus mērķus vai līdzekļus to sasniegšanai konkrētajos apstākļos vai oponentu interešu un vēlmju nesakritība.
Lai konflikts attīstītos, ir nepieciešams incidents, kurā viena no pusēm izraisa darbību, aizskarot pretējās puses intereses. Ja pretējā puse rīkojas līdzīgi, tad potenciāla konfliktsituācija var izvērsties par aktuālu konfliktsituāciju. (2, 479. lpp)
KONFLIKTU VEIDI
Konflikti var būt iekšēji (individuāli) vai ārēji (starppersonu vai starpgrupu). Organizācijās nozīmīgāki ir tieši ārēji konflikti, jo atsevišķa indivīda iekšējās pretrunas var aplūkot kā vienu no starppersonu konfliktu veicinošiem faktoriem.…
