IEVADS
Cilvēki ir sabiedriskas būtnes. Viņu uzvedība pauž sociālu kustību. Visas problēmas ir sociālas problēmas, un tās var atrisināt tikai sabiedriskā kontekstā, jo tikai grupā uzvedībai ir nozīme.
Balstoties uz demokrātiskas sabiedrības likumiem un noteikumiem, katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un aktīvu darbību sabiedriskās dzīves procesos. Doma, ka vienai personai ir vara pār citu, ir pilnīgi nepieņemama. Tāpēc konfliktus var uzskatīt par demokrātiskas un sociāli vienlīdzīgas sabiedrības raksturīgākajiem procesiem, jo konflikti ir divu pretrunīgu uzskatu sadursme un cīņa. Tas, ka cilvēki konfliktē savā starpā nozīmē, ka viņi ir individuālas, neatkarīgas personības un nebaidās izteikt savus uzskatus sakarā ar kādu problēmu. Tātad konflikti ir nenovēršami, bet tos jārisina. Agrāk konfliktus risināja vienkārši, notika cīņa, kurā stiprākais drīz vien uzvarēja. Demokrātiskā sabiedrībā pirmkārt, risinot konfliktus, jāpastāv savstarpējai cieņai un cilvēcībai.
Tā kā demokrātiskā sabiedrībā katram cilvēkam ir ,,vārda” tiesības, lielu lomu mūsdienu sabiedrībā ieņem arī jaunieši. R. Dreikurss (1968. g.), aplūkojot jauniešu problēmu, ir mēģinājis izskaidrot jauniešu protesta izpausmes ar paaudžu konfliktu, jo jaunieši un pieaugušie dzīvo katrs savā atšķirīgā pasaulē: ,,Agrāk šajā vecuma periodā jaunais cilvēks, no vienas puses, vēl bija pusaudzis, bet no otras – jau dzīvoja pieaugušo pasaulē. Viņš lēnām un pakāpeniski kļuva pieaudzis. Viņš dabūja darbu, brauca pats ar savu auto, deva savu ieguldījumu ģimenes budžetā un uzņēmās atbildību par saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Tas viss ir mainījies. Tagad šis jaunais cilvēks ar pieaugušo sabiedrību atrodas konfliktā. Viņš ir brīvs no jebkādas atbildības, un šī brīvība rada vēlmi paildzināt savus jaunieša gadus. Viņš nevēlas uzņemties pieaugušo atbildību. Jaunieši ir kļuvuši par ietekmīgu sabiedrības grupu, kas dzīvo savā atšķirīgā pasaulē. Šo atšķirību viņi cenšas panākt ar savu uzvedību un ārējo izskatu.” [1,159].
Saskarsmē ar jauniešiem galvenais ir apzināties, ka viņu galvenā vajadzība ir būt piederīgiem pie kaut kā, justies daļai no veselā, identificēties ar savu skolu, vienaudžiem,
ģimeni un sabiedrību. Tomēr sacensību gaisotne, kas valda lielākajā daļā vidusskolu, rada skolēnos godkāri un alkas pēc uzvaras.
Pētījuma temata izvēli noteica interese par izmaiņām, kas notiek cilvēkā jauniešu vecumposmā, un kā tās saistās ar jauniešu uzvedību un attieksmi pret konfliktu.
Pētījuma mērķis: izpētīt vidusskolas skolēnu attieksmi pret konfliktiem un konfliktsituācijās visbiežāk izmantojamās konfliktu risināšanas stratēģijas.
…
