Sākumā ir svarīgi noskaidrot to, kas ir konflikts un kā tas atšķiras no domstarpībām, jo ne jau katras nesaskaņas ar otru cilvēku ir jātulko kā konflikts. Domstarpības rodas atšķirīgu viedokļu un uzskatu rezultātā, tās var pārtapt konfliktā. Bet, ja viena puse pieņem otras puses domas vai gaumi kā otras puses pārliecību un necenšas tās pamatoti vai nepamatoti apgāzt, lai pierādītu savas domas vai gaumi, tad nav jābīstas no iespējamā konflikta.
Konflikts balstās uz pretenzijām pret otras puses vērtībām, jo tās ir visa pamatā. Kad viena persona apsūdz otru kādā pēc pirmās personas domām nelabvēlīgā darbībā un otra persona nepiekrīt šim pirmās personas slēdzienam, rodas konflikts. Ne pirmā, ne otrā persona nevēlas piekāpties un atteikties no savām pozīcijām, uzskatiem, tātad – vērtībām. Visbiežāk konflikts izpaužas kā strīds. Tā pamatā ir nesaderība un nesamierināmība.
Konflikts ir interešu, uzskatu vai spēku sadursme. Daniels Vebsters konfliktu definē: sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem indivīdiem; antagoniks stāvoklis vai rīcība; cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības; naidīga sadursme. Konflikts rodas, ja pastāv konkurējoši vai nesavienojami viedokļi.
1.1.Konfliktu veidi
Konfliktam ir arī vairāki veidi : iekšējais konflikts un savstarpējais konflikts.
Iekšējais konflikts ir nemiers, kas plosās indivīda iekšienē. Tas vērojams gadījumos, kad indivīda pieredzei, domām un vērtību sistēmai jāpārveidojas, jāpaplašinās ārpus komforta robežām, vai arī kad šie personības elementi nonāk konfliktā cits ar citu, vai kad tie nesaskan ar vēlmēm un vajadzībām, radot emocionālu diskomfortu. …