-
Konflikts darba vietā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | KONFLIKA JĒDZIENS UN TĀ SKAIDROJUMS | 4 |
2. | KONFLIKTU VEIDI, TO RAŠANĀS IEMESLI | 6 |
2.1. | K. Levina konfliktu iedalījums | 6 |
2.2. | Vertikālie un horizontālie konflikti | 7 |
2.3. | Ārējie jeb starppersonu konflikti | 7 |
2.4. | Konflikti starp personu un grupu | 8 |
2.5. | Starpgrupu konflikts | 8 |
3. | KONFLIKTU RISINĀŠANAS TAKTIKAS | 9 |
3.1. | Strukturālās metodes | 9 |
3.2. | Nestrukturālās metodes | 10 |
3.3. | Četru soļu metode | 11 |
4. | KONFLIKTU IZRAISĪTĀJS – STRESS | 12 |
5. | KONFLIKTSITUĀCIJU IESPĒJAMĪBA DAŽĀDOS VADĪBAS STILOS | 13 |
5.1. | Autoritārais | 13 |
5.2. | Konsultatīvais | 13 |
5.3. | Koleģiālais | 13 |
5.4. | Deleģējošais | 13 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 15 | |
BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 16 |
Jēdziens “konflikts” ir radies no latīņu valodas, kas latviski nozīmē stāties pretī, pretoties, pretēju interešu, uzskatu un tieksmju sadursme, asas domstarpības. Konflikta jēdziens tiek lietots daudzās zinātņu nozarēs, un līdz ar to ir daudz definīciju. Psiholoģijā ar konfliktu saprot oponentu vai mijiedarbības subjektu pretēju mērķu, interešu, pozīciju, domu un uzskatu sadursmi. Konfliktu var definēt kā vienu no cilvēku mijiedarbības formām, kuras pamatā ir dažādu veidu reālās vai iluzoras, objektīvas un subjektīvas, dažādā pakāpē apzinātas pretrunas starp subjektiem, mēģinājumi tās risināt kognitīvi vai emocionāli [2, 160 lpp.].
Konflikts kā patstāvīgs jēdziens un process intensīvi pētīts kopš 1924.gada, tika izveidots kategoriju apraksts, ko vēlāk papildināja konfliktoloģijas speciālisti A.Ancupovs, S.Prošanovs un citi. Zināšanas par konfliktiem, to pētījumi ir ilgstošu izmaiņu rezultāts, kas ir izvērtēts, pamatojoties uz mūsdienu humanitārajām, sociālajām un eksaktajām zinātnēm, reliģiju, mākslu, kultūru, sabiedriski politisko praksi un pieredzi. Līdz 1924.gadam konfliktu pētīšana bāzējās uz praktisku pieredzi. Otrajā periodā – 1924.-1990. gadā – konfliktu pētīja, pamatojoties uz zinātniskām metodēm un principiem. Trešajā periodā – no 1990.gada līdz mūsdienām – konfliktoloģijas zinātne kļuvusi par starpzinātņu nozari. Galvenie pētīšanas virzieni ir organizācijas darbība, personība, uzvedība, etnoloģija. Konfliktoloģija ir konfliktu starpzinātniska pētīšana. Pētīšanas objekts ir dažādu līmeņu konflikti (konflikti indivīda līmenī, starppersonu konflikti, starpgrupu, starpvalstu, sociālie konflikti), pētīšanas priekšmets ir konfliktu iemesli, attīstības likumsakarības un principi, risināšanas stratēģija, taktikas, analītiska sistēmanalīze, diagnosticēšana [2, 164 – 165 lpp.].…
Konfliktsituācijas ir sastopamas ikvienā kolektīvā un par tām tiek spriests jebkurā darba vietā. Līdz ar to ir svarīgi pētīt šo problēmu, kura ir aktuāla ikvienam uzņēmuma vadītājam, lai viņa vadītā komanda strādātu saliedēti un līdz ar to arī darba efektivitāte būtu augstāka. Konflikti darba vietās bieži ir saistīti ar darbinieku darbību, mērķiem un uzdevumiem, resursu sadali, iespējām apmierināt aktuālās vajadzības, darbinieku un vadītāja pieņemtajiem lēmumiem, darbinieku psiholoģiskās savienojamības pakāpi un citiem aspektiem. Ar konfliktu saprot reālu cīņu starp darbojošiem cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm. Jāatzīmē, ka konfliktiem darba vietā ir ne tikai negatīva, bet arī pozitīva loma.
- Darba konflikti
- Konflikti darba vietā
- Konflikts darba vietā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konflikti darba vietā
Referāts augstskolai8
-
Darba konflikti
Referāts augstskolai15
-
Darba intervijas psiholoģiskie aspekti
Referāts augstskolai13
-
Konflikts darba kolektīvā
Referāts augstskolai6
-
Darba nozīmi noteicošie faktori cilvēka dzīvē
Referāts augstskolai5
Novērtēts!