Konflikts ir pretēji vērstu mērķu, interešu, pozīciju viedokļu, uzskatu, rīcības un līdzekļu izvēles sadursme, savstarpēji antagonistiku impulsu un emociju pretdarbība, zinātnisko uzskatu, sociālās uzvedības normu atšķirība u.c. Konflikts ir katra normāla cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tas ir loģiski, jo katram cilvēkam ir sava vērtīborientācija, pozīcija, virzība, vajadzību un interešu struktūra. [1;227] Tāpēc neviens cilvēks savu mūžu nenodzīvo bez konfliktiem. Ar konfliktiem ir saistītas emocijas. Kamēr esam pāruzbudināti, negatīvu emociju pārņemti, grūti cerēt uz veiksmīgu konflikta atrisinājumu. Ir nepieciešama konfliktēšanas kultūras prasme.
Neraugoties uz to, ka konflikts ir neizbēgama un normāla sazināšanās forma (ņemot vērā, ka pirmā savstarpējā mijiedarbība paredz indivīdu interešu atšķirību). Mūsdienu sabiedrība ir izveidojusi formālās (likumdošanas) un neformālās normas, lai ierobežotu vardarbību konflikta situācijā. Sakarā ar to, ka izvairīties no konflikta nav iespējams, jau no bērnības jāmācās produktīvi (nevardarbīgi) risināt konflikti. Katra tā produktīva atrisināšana attīsta arī indivīda pašregulācijas un sociālās spējas. Nelabvēlīga atrisināšanas (vai nerisināšanas) gadījumā uz konflikta pamata var izraisīties krīze. [3;72]
Konflikts ir iekšējs – cilvēkā – un starppersonu – ārēju pretenziju, noliegumu formā. Psihologs P.Sorokins uzskata, ka konflikts rodas, ja netiek apmierinātas cilvēka aktuālās vajadzības.
Vācu konfliktologs R.Darendorfs konfliktu identificē ar cīņu. Tā ir cīņa:
Par aru, prestižu, autoritāti;
Par augstāku statusu, prioritātēm, pozīcijām;
Par resursiem, informācijas nodrošinājumu.
Psihologs V.Zāle konfliktus raksturo ar emocijām, emocionālā līdzsvara izjaukšanu, kas izpaužas dusmās, apjukumā, uztraukumā, izmisumā, kauna sajūtā. Emocionālo līdzsvaru var izjaukt starppersonu attiescību situācijas: smiekliņi, apvainojošas frāzes, piebildes; nesaprotamu vārdu (svešvārdu lietošana); ātrs runas temps, ļoti klusa runa; novirzīšanās no temata; oponenta domu uzminēšana; mājiens par augstāku grupu interesēm; nemitīga vienas un tās pašas domas atkārtošana; pretargumentu nedzirdēšana, neuztveršana; ultimatīvs tonis. (1.att.)…