Konfliktoloģija

Mūsdienu konfliktologi uzskata, ka konflikts nav anomālija sabiedrības dzīvē, bet cilvēku attiecību norma, sociālās dzīves nepieciešams elements, kas ļauj izpausties spriedzei, darbīgajai enerģijai, radīt dažāda mēroga sociālās pārmaiņas, sekmēt attīstību, varu, prestižu, autoritāti. Konflikts var rasties jebkurā grupā, kurā ir vadītāji ( līderi) un padotie. Konflikta iemesls ir cīņa par ietekmi, dominēšanu grupā. Cilvēkiem ir raksturīgi veidot sociālās dominēšanas hierarhijas un cīnīties par augstākiem statusiem, prioritārām pozīcijām grupā, kopībā. Tiekšanās pēc sociālās dominēšanas var izraisīt konfliktu, kura tiešie cēloņi var būt vērtību un normu nesakritība, interešu atšķirības. Tieksme pēc varas, prestiža un dominēšanas rodas uz sociālās salīdzināšanas pamata, kad cilvēki salīdzina savu un citu cilvēku pozīcijas grupā. Cilvēki tiecas pēc dominēšanas, lai iegūtu brīvāku pieeju resursiem (nauda, laiks, īpašums, informācija u.c.), lai varētu operēt ar tiem sevis un savas grupas interesēs. Lai sagatavotu ieskaites, darbu izmantoju Silvas Omārovas grāmatas “Cilvēks runā ar cilvēku” un “Cilvēks dzīvo grupā”, kā arī lasīju V.Renģes grāmatu “Sociālā psiholoģija” un A.Vorobjova “Sociālās psiholoģijas teorētiskie pamati”. Pieminētajos darbos vairāk runāts par konfliktiem vispār un savstarpējām attiecībām dažādās grupās, bet sabiedrība sastāv no grupām, tāpēc aprakstītais attiecināms uz sabiedrību kopumā.…