Cilvēki dzīvo sabiedrībā, konkrētā kultūrsociālā vidē un tajā nemitīgi atrodas saskarsmē, jo mūsu darbi, prieki, rūpes un sarūgtinājumi ir saistīti ar līdzcilvēkiem. Taču visi cilvēki nav vienādi, indivīda intereses, vēlmes, vajadzības, dzīves mērķi un uzskati, vērtības var būt ļoti dažādas un savā starpā būtiski vai nebūtiski atšķirīgas. Tieši saskarsmes procesā cilvēks kā sociāla būtne (pēc A.Maslova) vispilnīgāk var apmierināt savas fizioloģiskās, drošības, mīlestības un piederības, atzīšanas, izziņas, estētiskās un pašaktualizācijas vajadzības, radot ļoti spēcīgas emocijas, kas, savukārt, noved pie vēlamā rezultāta. Pretējā gadījumā rodas konflikts starp vēlamo un esošo.
Mūsu sabiedrību šodien raksturo nestabilitāte, tā ir pārmaiņu sabiedrība, kur rodas nenovēršama pretruna starp objektīvo sociālo paātrinājumu un subjektīvo piemērošanās spēju. Šodien notiek arī pagrieziens vērtību orientācijā. Šīs pārmaiņas ir skārušas arī skolu.
Līdz ar vēsturiskām, ekonomiskām un politiskām izmaiņām mainās arī audzināšana, tās mērķi un līdzekļi. Šodien skolotājam jāsekmē skolēna personības atraisīšanās, lai audzēknis izaugtu par humānu personību, kuras pamatā ir brīvības, patstāvības un atbildības vienība, kas veidojas un attīstās darbībā.
Latvijas valsts pamatizglītības standarts paredz, ka skolnieks jāorientē praktiskai dzīvei noderīgu atziņu un prasmju apgūšanai, jāveic humānas personības veidošana un attīstība, jāveicina sabiedriskajai un individuālai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguve, un jāsekmē skolēna atbildības attieksmes veidošana pret augstākajām morālajām vērtībām.
Konflikti ir pedagoģiskā procesa sastāvdaļa un konflikta risināšana ir efektīva tad, kad ir atrasts pareizais izturēšanās stils pedagoģiskajās konfliktsituācijās.
Savam kursa darbam es izvēlējos tēmu “Atbilstoša izturēšanās stila izvēle / pielietošana pedagoģiskajās konfliktsituācijās “, jo skolnieku konflikti un disciplīna skolā ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām problēmām, manuprāt, ne tikai mūsu skolā. Skolotāja un skolēna savstarpējo attiecību problēmas sāk saasināties laika posmā starp sākumskolu un pamatskolu.
Katru dienu skolā ir jārēķinās ar konflikta iespējamību. Valda uzskats, ka konflikts ir slikta parādība, taču tā arī var būt iespēja kaut ko iemācīties. Ikdienas dzīvē nevaram izbēgt no konfliktiem, kas, ņemot vērā mūsu savstarpējās attiecības, ir gluži dabiska un neizbēgama parādība. Tādēļ, mana kursa darba mērķis ir iepazīties ar pedagoģiski – psiholoģisko literatūru par konflikta būtību un piedāvātajām taktikām pedagoģiskajās konfliktsituācijās.
Darba uzdevumi ir:
pamatjēdzienu definēšana,
teorētiski analizēt un salīdzināt teorijas par izturēšanās stiliem konfliktsituācijās,
apzināt pedagoģisko konfliktsituāciju risināšanas veidus.…
