Par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji pretējus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. Konflikts var būt iekšējs, pašā cilvēkā, kā pretēju vēlmju, impulsu sadursme, kura ietekmē cilvēka uzvedību un ceļu uz mērķi, kā arī ārējs, starppersonu vai starpgrupu, kurā viena puse traucē otrai kādas darbība sveikšanā un mērķu sasniegšanā, jo katrai ir savas intereses.
Divdesmit pirmajā gadsimtā izredzes gūt sekmes biznesā būs tikai tiem, kas pratīs sadarboties un strādāt kopā ar citiem cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi apgūt prasmi atbruņot kareivīgi noskaņotus cilvēkus un likvidēt konfliktsituācijas. Sažņaugtām dūrēm strādāt nav iespējams. Kas tad īsti ir konflikts? Daniels Vebsters konfliktu definē šādi:
1. Sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem, savstarpēji nesaderīgiem indivīdiem.
2. Antagonisks stāvoklis vai rīcība (kas attiecas uz dažādiem uzskatiem, interesēm vai cilvēkiem).
3. Cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības.
4. Naidīga sadursme.
Konflikts rodas, ja vienā jautājumā pastāv divi vai vairāki atšķirīgi, savstarpēji konkurējoši viedokļi vai vēlamie darbības virzieni. Ne vienmēr konflikts ir naidīgs, lai gan bieži naidīgums, uzbrūkoša attieksme kļūst par tā sastāvdaļu.
Mūsdienu steigas pilnajā, strīdīgajā pasaulē konflikti neizbēgami atgadās ik uz soļa. Kur vien pagriezies, nākas saskarties ar „konkurējošiem vai nesavienojamiem viedokļiem”. Piemēram:
1. Jums ir alerģija pret smaržām, tāpēc ik dienas nākas izjust nepatiku pret daudziem cilvēkiem.
2. Jūsu bērni uzskata, ka zina visu, bet jūs nezināt neko.
3. Daždien jūs māc bažas, ka priekšnieks ir vienisprātis ar bērniem.
Jo straujāks kļūs sabiedrības dzīves ritms, jo ātrāk pieaugs arī iespējamo konfliktu skaits.
Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem konflikti ne vienmēr nodara tikai ļaunumu. Prasmīgi vadīts un atrisināts konflikts gan indivīdiem, gan viņu darba kolektīviem var sniegt daudz labuma. Pozitīvā ietekme:
1. Palielinās darba motivācija.
…
