Cilvēks nedzīvo viens, bet kā kolektīva būtne veido sociālas saites ar indivīdiem, kas dzīvo līdzās. Aktivitāte kā izaugsmes, virzības noteicošais faktors paredz cilvēka iekļaušanos dažādās funkcionālajās sistēmās. Šis iekļaušanās process nereti saistīts ar dažādām problēmām - iekšējiem un starppersonu konfliktiem, emocionālo slodzi darba attiecībās un sadzīvē.
Mūsu gadsimta sākumā pieaugošie urbanizācijas tempi, straujā civilizācijas attīstība izvirzīja jaunus nosacījumus indivīdiem, kura uzdevums bija cīnīties par savu vietu sabiedrībā un darba tirgū. Konfrontācijā ar nevēlamiem nosacījumu faktoriem, starp indivīdiem var veidoties konflikti.
Ir maz cilvēku, kuri atzīst par labu konflikta procesus, bet gandrīz visi tajos piedalās. Ja konkurences procesā sāncenši vienkārši mēģina aizsteigties priekšā viens otram, tad konfliktā - mēģina uzspiest pretiniekam savu gribu, izmainīt tā uzvedību.. Konflikts ir mēģinājums sasniegt atalgojumu pakļaušanas ceļā, savas gribas uzspiešana, pretinieka izraidīšana vai pat iznīcināšana.
Dažos gadījumos galējas konflikta izpausmes rezultātā notiek pretinieka pilnīga iznīcināšana (piemēram, Roma iznīcināja Karfagenu, vai amerikāņu pārceļotāji praktiski iznīcināja indiāņus, kuri naidojās ar tiem). Konfliktos ar mazāku piespiedu formu galvenais mērķis naidīgām pusēm ir atstādināt pretiniekus no efektīvas konkurences, ierobežojot tos resursos, manevra brīvībā, samazināt to statusu un prestižu. Piemēram, konflikts starp darba devēju un darbinieku bieži noved pie tā, ka uzvaras gadījumā darbinieks var tikt atlaists no darba vai samazināts amatā. Darba attiecībās veidojušies konflikti var būt jo īpaši sāpīgi.
Konflikti starp indivīdiem galvenokārt ir dibināti uz emocijām un personīgām antipātijām, bet starpgrupu konfliktiem ir bezpersonisks raksturojums, kaut gan ir iespējams arī personīgas antipātijas uzliesmojums. Iesākta konflikta procesu grūti apturēt, jo konfliktam ir komulatīva daba - katra agresīva rīcība pieved pie atbildes rīcības vai atriebības, turklāt spēcīgākas nekā sākotnējā.
Konfliktu procesi var piespiest cilvēkus spēlēt lomas, kurās viņiem jābūt nežēlīgiem un cietsirdīgiem, ar konfliktu risināšanu ikdienā nākas saskarties katram cilvēkam. Konflikts ir neatņemama un līdz ar to arī normāla dzīves sastāvdaļa, tas var rasties no visneiedomājamākajiem sīkumiem.
Grūtības, kuras rodas pie konflikta dzēšanas un lokalizācijas, prasa visa konflikta rūpīgu analīzi, tā iespējamo cēloņu un seku konstatēšanu.
Kursa darba mērķis ir izpētīt konfliktus un to veidus.
Darba mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējums:
1. Teorētiskā daļa:
izpētīt strukturālos un starppersonu konfliktus;
izanalizēt, kā noteikt konflikta veidus un iemeslus;
apskatīt uzvedības konfliktus.…
