Konflikts - (lat. Confiscatio) kā svešvārds tiek skaidrots – pretēju interešu, uzskatu un tieksmju sadursme; nopietnas nesaskaņas, strīds; sarežģījumi, asas domstarpības. [7., 382.]
Konflikti cilvēka dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi, un traucē pretējai pusei darīt tieši to pašu. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir kopējas īpašības – izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu un kanonizēšanu. Mans referāta mērķis ir noskaidrot konflikta būtību, veidošanos un tā sekas, kā arī iespējas kā konfliktu novērst jeb risināt. Darbā izmantoju teorētisku informāciju, lai pamatotu savu viedokli.
Konflikts ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme.
Konfliktu pamatā vienmēr ir cīņa par kaut ko konkrētajam cilvēkam ļoti nozīmīgu. Ar konfliktu parasti ir saistītas ļoti spēcīgas emocionālas izjūtas, un visbiežāk tās ir negatīvas. Bieži konflikta laikā cilvēki sarunā daudz lieka apvainojoša. Konflikts netiek atrisināts, bet attiecības tiek sabojātas, pat izbeigtas.
Psihologi uzskata, ka konfliktus var atrisināt, ja pretējās puses saprātīgi izrunās jautājumus, kuros ir atšķirīgi viedokļi. Ikdienā racionālas sarunas vietā biežāk izmanto cīņu vai bēgšanu.
Cīņa ir varas demonstrēšana:
draudi,
sūdzības,
vairāku cilvēku apvienošanās pret vienu,
tenkošana,
pazemošana,
arī fiziska iespaidošana.
Bēgšana ir izvairīšanās no sadursmes:
nerunāšana,
neatbildēšana,
aiziešana prom.
Izmantojot šos paņēmienus, konfliktus nevar atrisināt. Tomēr cilvēki “bēg” un “cīnās” konfliktsituācijās, jo uzskata, ka:
konfliktā var uzvarēt tikai viens,
otrai pusei piemīt trūkumi un īpašības, bez kuru izskaušanas nekāds atrisinājums nav iespējams,
situācija ir bezcerīga, to tik un tā nevar atrisināt. [1., 197. - 198.]
Par galvenajiem konfliktu cēloņiem uzskata:
Cilvēku dažādie uzskati, atšķirīgās domas par vienu un to pašu. Mūsu viedokļi mēdz atšķirties gan vienkāršās, gan sarežģītās lietās – katram no mums ir savs mīļākais ēdiens, nodarbības, kas patīk un kas nepatīk.
Cilvēku atšķirīgās intereses.
Situācijas, kad netiek apmierinātas cilvēka pamatvajadzības. Ja cilvēkam nav iespējams pietiekamā daudzumā iegūt izdzīvošanai nepieciešamās lietas – barību, ūdeni, gaisu, apģērbu, pajumti, drošību, piederības izjūtu - , tas var kļūt par konflikta cēloni. Cilvēks bieži rīkojas, neievērojot normas un noteikumus, ja viņam trūkst šo primāro lietu.
Atšķirīgi resursi. Piemēram, cilvēkiem var piederēt dažāds naudas daudzums, tie var būt talantīgi vai neapdāvināti, garīgi bagāti vai primitīvi. Atšķirīgas var būt cilvēku iespējas ietekmēt situāciju – viņiem var būt lielāka vai mazāka vara.…
