Saskarsme ir galvenā cilvēka esamības forma, kas viņu raksturo. Tā notiek it visur – skolā, autobusā, uz ielas, pa telefonu, arī tikai klusējot. Laba saziņas prasme ir obligāts priekšnosacījums panākumiem ikvienā situācijā. Prasme skaidri, kodolīgi un viegli uztveramā veidā sniegt informāciju bieži vien nosaka cik veiksmīgi noritēs saruna ar otru personu. Turpretim nepietiekama un neizdevusies informācijas apmaiņa ir viens no biežākajiem stresa, dusmu, neapmierinātības, aizvainojuma, pārpratumu un vilšanās cēloņiem.
Cilvēkiem ir ļoti daudz dažādu iespēju, kā citam ar citu sazināties, tā, piemēram, varam izteikt savas domas un jūtas ar kustībām, rakstot, runājot, kliedzot, nosarkstot u.tml. Lai kontaktētos ar apkārtējiem, cilvēkam ir jābūt gatavam sadzirdēt to, ko cits viņam saka. Konflikta risināšanā obligāti nepieciešama efektīva komunikācija, kas dažādās konfliktsituācijās bieži vien nebūt nav viegla lieta. Nereti konflikts rodas tāpēc, ka nepareizi uztveram otra viedokli. Katrs cilvēks ir unikāls, ar saviem uzskatiem un viedokļiem. Kad cilvēks uzsver savu atšķirību, rodas grūtības kontaktēties ar citiem, un šīs grūtības var padziļināt konfliktu. Konflikts savukārt vēl vairāk traucē komunikāciju; tā pasliktinās, konflikts briest. Rezultātā rodas komunikācijas procesa pārtraukums.
Konfliktu iemesli nereti ir atšķirīgi viedokļi un neveiksmīgi kontaktēšanās mēģinājumi. Ja mēs saprotam citu cilvēku viedokli un uzlabojam savu prasmi efektīvi kontaktēties, varam labāk risināt konfliktus.
Mana darba mērķis ir iepazīties ar konfliktregulējošo saskarsmi.
Uzdevumi:
izpētīt konfliktu veidus;
noskaidrot konfliktu atrisināšanas metodes;
apkopot novērojumus un viedokļus;
veikt anketēšanu.…
