Konflikts ir pretēju interešu, uzskatu un tieksmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm, kuras var būt konkrētas personas vai grupas.
Izejot no šīs definīcijas mēs varam secināt , kāda tad īsti ir konflikta būtība. No definīcijas var secināt, ka konflikta veidošanās iespējamībai nemaz tik daudz nav vajadzīgs. Respektīvi, ir nepieciešami viens vai vairāki cilvēki un arī tādi apkārtējie apstākļi, kuros ir kāda problēma. Katra puse cenšas pārliecināt citu, ka viņas paustais viedoklis ir pareizākais. Situācijas, kuras apmierina visus definīcijā minētos nosacījumus, mūsdienās rodas bieži. Sevišķi laba augsne konflikta iespējām ir uzņēmuma kolektīvs, kurā neizbēgami var rasties kāds konflikts. Pats konflikts var būt gan pozitīvs, gan negatīvs attiecībā uz sekām.
Pirmās vadīšanas skolas uzskatīja konfliktu uzņēmumā kā nepieļaujamu dēļ tā nelabvēlīgās ietekmes. Šī skola nesaskatīja konflikta pozitīvās iezīmes no tāda skatījuma, ka argumentu cīņa var veidot objektīvu risinājumu un pievērst uzmanību dažādām alternatīvām.
Mūsdienās uz konfliktu ir nedaudz cits skatījums. Šis skatījums balstās uz uzskatu par konflikta iespējamo vadīšanu. Vadīšana spēj iegrozīt konflikta gaitu pareizajā gultnē, un tādejādi samazināt tā negatīvo ietekmi vai pat iegūt maksimālo labumu no tā.
Konflikta vadīšana jāsāk no konflikta iemesla un iesaistīto personu apzināšanas. Izejot no šiem faktoriem var noteikt konflikta veidu, kas ir būtiski konflikta vadīšanas veikšanai, jo no konflikta veida izriet konkrētas vadīšanas metodes un tā iespējamie atrisināšanas veidi.
Konflikta atrisinājums ir konflikta vadīšanas mērķis. Jo pozitīvāks ir rezultāts, jo veiksmīgāka ir bijusi vadīšana. Šīs tēmas aktualitāti arī nosaka lielās konflikta iespējas mūsdienās, un tādēļ spēja un zināšanas kā tos vadīt varētu būt liela priekšrocība konflikta situācijā, jo galu galā no konflikta var iegūt labumu.
Lai veiksmīgi rastu izeju no konfliktsituācijām, svarīgi būtu ievērot šādus nosacījumus.
1.Jāizprot, kādi cilvēka uztveres elementi nodrošina gatavību sadarboties.
2.Jāsaskaņo sava rīcība ar apkārtējo interesēm un vajadzībām.
3.Jāiemācās ikdienas saskarsmē izrādīt izpratni un sniegt atbalstu apkārtējiem.
4.Jāattīsta spējas atrisināt konfliktus un vienoties par labāko izeju no visdažādākajām krīzes situācijām.
5.Jāizstrādā personiskā aizsardzības sistēma, lai pārvarētu spriedzi un ārējo spiedienu.…
