Cilvēki vienos un tajos pašos apstākļos dažādi uzvedās un reaģē. Sevišķi izceļas tie, kuri biežāk strīdas, izraisa un iesaistās konfliktos. It īpaši tas pamanāms lielos kolektīvos, kuros ir jāmāk sadzīvot gan ar visu līmeņu vadītājiem, gan arī ar attiecīgā līmeņa darbiniekiem – kolēģiem. Kāpēc daži cilvēki konflikta situācijās pielāgojas otram, bet citi atkal mēģina atrast kompromisu? Daži cilvēki vispār izvairās no konfliktu risināšanas. Katram cilvēkam ir sava, individuāla attieksme pret konfliktu un tā risināšanu. To ietekme ļoti daudz faktoru.
Cilvēku ciešā savstarpējā saistība un atkarība organizācijā, atšķirības individuālajās īpatnībās, motivācijā, sociālajā statusā, indivīdu un atsevišķu grupu mērķos u.c. faktori rada dažāda rakstura konfliktus un to risināšanās iespējas, kuri būtiski ietekmē organizācijas darbu un tās efektivitāti.
Darba mērķis: Noskaidrot galvenos konfliktu veidus organizācijā un šo konfliktu risināšanas taktikas.
Lai šo mērķi īstenotu tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Gūt vispārēju ieskatu par konfliktu, tā būtību.
2.Apskatīt konflikta specifiku organizācija un to risināšanas taktikas.
3. izdarīt secinājumus.
Konflikts – conflictus (lat.) – sadursme, attiecīgajā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kad nepieciešama individuālo, grupveida vai institucionālā atrisināšana.[1]
Konflikts – pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām pusēm, kuras var būt konkrētas personas vai grupas.
1.1.Konflikta būtība.
Jebkura konflikta pamatā ir situācija, kas ietver pušu pretrunīgās pozīcijas kādā jautājumā, pretējus mērķus vai līdzekļus to sasniegšanai konkrētajos apstākļos vai oponentu interešu un vēlmju nesakritība. Tādēļ šāda situācija jau ietver iespējamā konflikta subjektu un objektu. Tomēr, lai konflikts attīstītos ir nepieciešams incidents, kurā viena no pusēm izraisa darbību, aizskarot pretējās puses intereses.[4]
Konfliktu var skaidrot kā :
1.sacensību vai ķīviņu starp atšķirīgi domājošiem, savstarpēji nesaderīgiem indivīdiem;
2.antagonisku stāvokli vai rīcību (kas attiecas uz dažādiem uzskatiem, interesēm, cilvēkiem);
3.cīņu, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības;
4.naidīgu sadursmi;
Konflikts rodas, ja vienā jautājumā pastāv divi vai vairāki atšķirīgi, savstarpēji konkurējošai viedokļi vai vēlamie darbības virzieni. Ne vienmēr konflikts ir naidīgs, lai gan bieži naidīgums, uzbrūkoša attieksme kļūst par tā sastāvdaļu.[3]
Par konfliktu var pateikt arī ko labu. Pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem konflikts ne vienmēr nodara tikai ļaunumu. Patiesībā prasmīgi vadīts un atrisināts konflikts gan indivīdiem, gan viņu darba kolektīviem var sniegt daudz labuma.
Konflikta iespējamā pozitīvā ietekme:
rodas stimuls izaugsmei;
pieaug radošais potenciāls;
kolektīva saliedējas kopīgā mērķu sasniegšanā;
tiek reāli uztverta situācija;
vairojas zināšanas un darba iemaņas;
pieaug cilvēku grupas spēja sadarboties;
vairojas pārliecība par nepieciešamību risināt problēmas;
palielinās darba motivācija.…
