2000.gadā tika atvērts skaistumkopšanas salons vienā no mikrorajoniem. Perspektīvs, daudzsološs ar profesionāliem speciālistiem. Darbinieku motivēšanai tika solītas apmācības ārzemēs profesijas pilnveidošanai.
Pirmos gadus viss bija kārtībā, darba apstākļi apmierinoši, labs atalgojums, kopīgi pasākumi, izbraucieni. Pirmās neapmierinātības izpausmes bija jaušamas, kad solītās apmācības ārzemēs tika aizstātas ar pašmāju semināriem, izskaidrojot to ar finanšu ekonomēšanu. Pēc pieciem gadiem salonam bija nepieciešams veikt kosmētisku remontu, atjaunot darba apstākļus. Tas netika darīts. Kolektīvā pieauga spriedze, ko izjuta arī klienti. Klientu skaits samazinājās. Salonam pacēla īres maksu un vadītāji sāka meklēt citas telpas. Darbiniekus atlaida 2 mēnešu atvaļinājumā. Tika solītas jaunas izremontētas telpas un jauns aprīkojums. Darbiniekiem šis piedāvājums šķieta pievilcīgs un neskatoties uz 2 mēnešu dīkstāvi gaidīja pozitīvas pārmaiņas, bet viss notika savādāk. Jaunā salona telpu izvietojums bija neracionāls, remonts nekvalitatīvs un aprīkojums tas pats vecais no iepriekšējā salona. Vienīgais pozitīvais aspekts šajā situācija bija pareizi izvēlēta salona atrašanās vieta, netāli no tirdzniecības centra, kas klientu apmeklētības jomā attaisnojās jau pirmos mēnešus. …