Daudzu cilvēku priekšstatos konflikti asociējas ar caurmērā negatīvām lietām - kariem, revolūcijām, skandāliem; individuālā līmenī - ar personības negatīvām rakstura iezīmēm, agresivitāti u.tml. Tādēļ konflikts pārsvarā tiek vērtēts kā nevēlama un kaitīga parādība. Kā ir patiesībā? Kas ir konflikts un kāda ir tā nozīme un raksturs? Vai tā ir viennozīmīgi negatīvi vērtējama parādība? Tie ir jautājumi, atbildes uz kuriem mēģinātas rast šī darba ietvaros. Tādejādi par šī darba mērķi uzskatām vispārīgas informācijas par konfliktu cēloņiem, raksturu un funkcijām iegūšanu un analīzi, kā arī iespējamo likumsakarību konstatāciju.
Literatūra par mūs interesējošo jautājumu ir visai plaša, lai gan ļoti maz materiālu latviešu valodā. Savos darbos, analizējot sociālo grupu dzīvi un tajos noritošos procesus, konfliktoloģijai nedaudz pievēršas S.Omārova un V.Reņģe. Tomēr lieki laikam piebilst, ka Latvijā nenotiek šīs tēmas zinātniska izpēte. Pārsvarā LNB piedāvā grāmatas krievu un angļu valodā. Šis pētījums tika balstīts uz literatūru krievu valodā, kas ir tieši ārzemju autoru darbu tulkojumi vai interpretācijas (piem., Kozers, Zimmels)1.
Ar konflikta funkciju, šī darba ietavaros, mēs saprotam lomu, kas piemīt konfliktam attiecībā pret sabiedrību un dažādiem tās veidojumiem - sociālajām grupām, organizācijām, indivīdiem. Konflikts kā sociāla parādība, šeit tiks analizēts pārsvarā no socioloģijas vai konfliktoloģijas skatu punkta. Konfliktoloģija ir 20.gs. radusies, tagad jau samērā attīstīta disciplīna, kas pētī gan konfliktu cēloņus, gan arī to būtību, formas un dinamiku, tāpat arī to risināšanas veidus. Konfliktoloģijas izpētes objekts ir konflikts visās tā formās, tās priekšmets ir tas vispārīgais, kas raksturo konflikta rašanos, attīstību u.c.…
