Ievads
Tūrisma industrija ir viena no lielākajām industrijām pasaulē un pēdējā desmitgadē tā ir attīstījusies milzīgā ātrumā. Cilvēki arvien vairāk izvēlas atvaļinājumus pavadīt ārpus ierastās vides, dodoties tuvākos vai tālākos ceļojumos ar ģimeni, draugiem vai pat vieni paši. Veidojoties starptautiskiem uzņēmumu tīkliem arvien vairāk notiek biznesa braucieni gan uz tuvākām, gan tālāk valstīm – biznesa tūrisms. Un attīstoties tūrisma industrijai, pieaug gan tieši, gan netieši tajā nodarbināto skaits. Tūrisms ir cieši saistīts ar tādiem ekonomikas sektoriem, kā transports, apkalpojošā sfēra un daudziem citiem. Tāpat tūrisms dod pozitīvu ievirzi kultūras un sociālo kontaktu veidošanā, kas ir gana svarīgi veidojot starpvalstu attiecības.
Baltijas valstis un, līdz ar to, arī Latvija atrodas stratēģiski ļoti labā vietā, lai tūrisms šajā reģionā attīstītos. Pirmkārt jau valsts ģeogrāfiskais un arī politiskais novietojums – Šengenas zona, bezvīzu režīms ar daudzām Pasaules valstīm, nenoliedzami, arī Krievijas tuvums. Otrkārt, Rīgas Starptautiskā Lidosta piedāvā lidojumus no/uz visām lielākajām Eiropas un pat Pasaules pilsētām, tā atrodas pusstundas braucienā no galvaspilsētas centra un kopumā ir Pasaulē konkurētspējīga lidosta ar perspektīvu attīstīties, pieaugot pieprasījumam. Lai gan Latvija nevar lepoties ar dabas bagātībām vai klimatu, kas piesaistītu tūristus no visas pasaules, kā „kalnainās” zemes vai valstis, kurās ir plašas smilšu pludmales un kuras atrodas karstajās klimata joslās, tomēr Latvijai ir, tik salīdzinoši mazai valstij, milzīgs kultūrvēsturiskais mantojums, arī piekrastes kūrortzonas vasarās var piesaistīt ne mazums tūristu, lauku tūrisms, kura popularitāte pēdējos gados aug un, protams, viens no pēdējo gadu perspektīvākajiem tūrisma veidiem – biznesa tūrisms.
Ir jau ne mazums pasaules valstu (tās gan pārsvarā ir attīstītās valstis), kuras ir novērtējušas šī tūrisma veida nozīmību valsts ekonomikā, ceļot kongresu namus, biznesa centrus, izstāžu zāles u.tml.. Tāpat arī privātajā sektorā nodarbinātie saskata arvien lielākas perspektīvas tieši šajā tūrisma nozarē. Un šī patiešām ir nozare, kuras attīstībai ir nepieciešama cieša valsts un privātā sektora sadarbība. Lai valsts spētu piesaistīt starptautiskas konferences un/vai izstādes, ir nepieciešami pasaulē konkurētspējīgi kongresu nami vai izstāžu centri, bet privātā sektorā strādājošajiem nereti nav šādu līdzekļu, lai tādus uzceltu, vai arī viņi šāda veida ieguldījumu uzskata par pārāk riskantu un ieguldītā atpelnīšanas laiku par pārāk ilgu. Tādēļ bez valsts atbalsta šo tūrisma veidu ir grūti attīstīt. Investīcijas, kas jāiegulda šīs nozares attīstībai, ir milzīgas, bet ir jāsaprot, ka attīstot šo tūrisma nozari, tā var nest ieguldījumu visas valsts ekonomikas attīstībā. Biznesa tūristi pārsvarā ierodas vismaz uz 2 pilnām dienām, kuru laikā izmanto gan viesnīcu pakalpojumus, gan transporta pakalpojumus, ēdināšanas pakalpojumus. Šī ir iespēja piedāvāt kongresu dalībniekiem arī cita veida viņiem vēlamas aktivitātes – kultūrvēsturisko vietu apskati, izklaides vietu un pasākumu apmeklēšanu, kas savukārt var radīt interesi par valsti, kurā atgriezties „ne-biznesa” braucienā.
Autore šo tēmu izvēlējās, jo, viņasprāt, šī ir perspektīva tūrisma nozare gan pasaulē, gan Latvijā, un, līdz ar to, šī darba galvenais mērķis ir izpētīt konferenču tūrisma attīstību, kā arī attīstības perspektīvas Latvijā.
Lai sasniegu izvirzīto mērķi, turpmāk autore iepazīsies ar teorētisko materiālu par tūrismu, tūrisma veidiem, tā ietekmi uz ekonomiku; iepazīsies ar teorētisko bāzi par biznesa tūrismu, tā veidiem un iedalījumu un tā nozīmību gan tūrisma nozarē, gan valsts ekonomikā; izpētīs pieejamos materiālus par konferenču tūrisma attīstību Latvijā – Ekonomikas Ministrijas mājas lapā atrodamos datus, konferenču rīkotājfirmu mājas lapās atrodamos datus un informāciju, izdotos preses materiālus u.t.t., no iegūtās informācijas autore izteiks savus secinājumus par aprakstīto tematu un izvirzīs priekšlikumus.
Lai autore varētu veikt izvirzītos uzdevumus, tiks izmantota gan iespiestās literatūras izpēte, gan iepazīšanas ar informāciju preses izdevumos, gan Internetā atrodamās informācijas izpēte. Lai labāk varētu analizēt apkopoto informāciju, daļu pieejamos datus autore apvienos tabulās, izveidos grafikus, vai citus attēlus.
…
