Attīstot kultūras infrastruktūru un pilnveidojot kultūras pasākumu programmu, reģionos (ceļot koncertzāles, bibliotēkas, muzejus, teātrus, operas namus, halles plašiem kultūras pasākumiem) ievērojami uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis, tiktu sakopta apkārtējā dzīves vide, nodrošināta iedzīvotājiem iespēja pilnveidoties un attīstīties visa mūža garumā.
Nepieciešamību Latvijā attīstīt un būvēt jaunas daudzfunkcionālas koncertzāles, renovēt esošās noteica arī tas, ka kopš PSRS sabrukuma (1991.g.), līdz pat 2006.gadam netika uzbūvēta neviena jauna koncertzāle ne Rīgā, ne reģionos, kas apdraudēja profesionālās mūzikas, teātra un dejas attīstību. Akustisko koncertzāļu nepieciešamību noteica arī sabiedrības pieprasījuma pieaugums pēc kultūras pasākumiem, jaunas iespējas izpausties arhitektiem. Līdz jauno koncertzāļu atklāšanai lielāka mēroga pasākumi notika Rīgā (Operā, Mazajā Ģildē, Lielajā Ģildē, Kongresu namā, Ziemeļblāzmā, VEF kultūras pilī, Doma baznīcā, Pēterbaznīcā u.c.), kā arī vietējos kultūras namos un padomju laiku koncertzālēs.…