Konceptuālā māksla ir ASV un Eiropas mākslas virziens 20.gs. 60. gadu beigās un 70.gados. Tas noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
Konceptuālā māksla izveidojās kā savdabīgs minimālās mākslas abstrahējošo tendenču rezultāts. Tās pārstāvji tiecās dematerializēt mākslu, ierobežot tās izpausmes sfēru tikai ar ieceri, propagandējot jauno principu „māksla-ideja”. Konceptuālistu mākslas „objekts” parādās metu, rakstveida un mutisku projektu formā arī skaņu ierakstu, kino vai televīzijas raidījumu viedā. Ierosinājumus, pēc pašu mākslinieku atzinumiem, šīs mākslas pārstāvji smēlās Leonard oda Vinči mašīnu daļu zīmējumos.
Saskarsme ar laikmetīgo mākslu, uzsvaru liekot uz konceptuālo mākslu, prasa zināmu sagatavotību. Ar to domājot nevis kādu noteiktu zināšanu bagāžu, bet drīzāk psiholoģisko atvērtību, tā sakot, gatavību jebkam, jo laikmetīgā māksla visbiežāk runā par problemātisko, aktuālo. Bieži vien arī par to, ar ko mēs sastopamies vakara ziņu raidījumos, bet ne vienmēr gribam ieraudzīt mākslas muzejā.
Konceptuālā māksla nebalstās uz vizuālu estetizētu baudījumu, bet gan uz iedziļināšanos, domāšanu un intelektuālu piepūli.…