Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990.g. 4.maijā tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos. Krasi mainoties Latvijas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, notika pāreja uz citiem ekonomiskajiem principiem (tirgus ekonomika, privātais bizness, privātīpašums). Līdz ar to kļuva arvien grūtāk nodrošināt invalīdu tiesību aizsardzību, tai skaitā atvieglojumu sistēmu, garantēt to ar valsts institūciju līdzekļiem. 1992.gadā tika pieņemts likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, kas noteica Latvijas invalīdu tiesības un valsts, pašvaldību pienākumus pret tiem.
1995.gadā tika uzsākts pārkārtojumu process visā sociālās drošības sistēmā, kas skāra dažādus sociālās palīdzības jautājumus (pensijas, pabalsti) un būtiski ietekmēja arī invalīdu situāciju Latvijā. Pamatojoties uz likumu “ Par sociālo drošību” tika ieviesti jauni sociālās drošības sistēmas darbības pamatprincipi, kas paredzēja iesaistīt šajā procesā visu sabiedrību, valsts, pašvaldības un nevalstiskās institūcijas.
Lai novērstu invalīdu integrāciju traucējošos faktorus veselības aprūpes, izglītības, nodarbinātības, vides pieejamības un sociālās aizsardzības jomā, Ministru kabinets 1998.g. 30.jūnijā akceptēja koncepciju “Vienādas iespējas visiem” (turpmāk Koncepcija). To plānots īstenot līdz 2010.gadam. …