Galvenais pirmā iespaida veidošanā ir cilvēka ārējais izskats un uzvedība. Par to liecina pirmā iespaida efekts – tendence interpretēt cilvēku uzvedību saskaņā ar pirmo iespaidu, kas par viņu radies. Par cilvēka psiholoģiskajām īpašībām vispirms spriež, vadoties pēc viņa sejas un ķermeņa uzbūves īpatnībām. Pirmo reizi satiekot cilvēku, īpaša uzmanība tiek pievērsta sejai, kas pauž cilvēka emocijas (galvenās – prieks, bēdas, pārsteigums, bailes, dusmas, riebums). Liela nozīme ir ārējai pievilcībai. Tradicionāli ir priekšstats, ka izskatīgi cilvēki ir veiksmīgāki, labāki. Tiek vērtēta arī sejas izteiksme, acu skatiens, žesti, ķermeņa pozas un kustības, balss intonācija, pieskārieni utt. Cilvēkiem ir tendence uztvert citā vispirms tās īpašības, kuras piemīt viņiem pašiem, no visas otram cilvēkam piemītošās īpašību daudzveidības indivīds vispirms reaģē uz sev līdzīgām īpašībām. Pirmo reizi tiekoties ar kādu, cilvēki tiecas novērtēt otra cilvēka prāta spējas un sabiedriskumu.
Pirmā iespaida precizitāte lielā mērā ir atkarīga no personības dzīves pieredzes un psiholoģiskajām īpatnībām. Cita cilvēka emocijas precīzāk uztver tie cilvēki, kuri paši ir pieraduši brīvi paust savas emocijas. Savukārt tie, kuriem kādu iemeslu dēļ ir ilgstoši nācies slēpt savs patiesās jūtas, bieži vien uzskata, ka arī citi dara to pašu, un līdz ar to kļūdās otra cilvēka emociju uztverē. Cilvēki pārsvarā pievērš uzmanību spilgtām uzvedības izpausmēm, piemēram, smaidīšanai, žestikulēšanai, runīgumam, un ignorē mazāk izteiktas uzvedības izpausmes, kuras var būt daudz informatīvākas.
Atribūcija ir secinājumu izdarīšana par cilvēka uzvedības cēloņiem un viņa sociālajām attieksmēm, iekšējo un ārējo rīcības cēloņu piedēvēšana viņa uzvedībai. Secinājumu izdarīšanu nosaka trīs faktori. Pirmkārt, tā ir uzvedības sociālā vēlamība – piedēvējot īpašības, tiek ņemts vērā, ko citi cilvēki darītu tajā pašā situācijā. Otrkārt, tās ir cilvēku izvēles iespējas. Treškārt, tas ir novērojamās darbības iespaids uz pašu novērotāju. Galvenā kļūda izpaužas kā personisko faktoru pārvērtēšana un vides faktoru nenovērtēšana. Ļaunprātības atribūcijas kļūda – cilvēki ar pastiprinātu aizdomīgumu tiecas saskatīt citu cilvēku uzvedībā ļaunprātīgus nodomus, tā ir balstīšanās uz pieņēmumu, ka cilvēkiem nevar uzticēties. Raksturīga cilvēkiem, kuri kaut kādā ziņā atšķiras no apkārtējiem, izceļas uz to fona. Otrais faktors ir atkarības situācija. Trešais faktors ir sociālā statusa nenoteiktība. Pašapstiprināšanas kļūda raksturo cilvēku tendenci piedēvēt savus panākumus iekšējiem faktoriem, bet neveiksmes – ārējiem faktoriem. Vēl ir uzvedības subjekta-nevērotāja efekts, „Es-cits” efekts.…
