Koncentrācijas nometne

Par koncentrācijas nometnēm kaut ko ir dzirdējis ikviens, un noteikti arī lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir iespējams sameklēt kādu radu vai ģimenes draugu, kurš ir pabijis kādā no tām. Koncentrācijas nometnes mēs lielākoties sasaistām ar II pasaules karu, iedomājamies par
Staļinu un Hitleru, par holokaustu, asociējam to ar mokām, ciešanām un nāvi, un mēs arī pieņemam, ka kaut kas līdzīgs mūsu civilizētajā pasaulē, kurā nav nekā svētāka par cilvēktiesību
ievērošanu un uzturēšanu, vairs nepastāv. Ielūkosimies vārdnīcā: “Koncentrācijas nometne ir soda nometne, kurā ir ieslodzīti politiskie cietumnieki vai kara gūstekņi (parasti skarbos apstākļos).”1 Neizklausās pazīstami? Neskatoties uz to, ka cilvēce ir piedzīvojusi pirmos atombumbas sprādzienus un pārgājusi nākamajā attīstības līmenī, kari turpinās. Vienam karam beidzoties, sākas nākamais, un nav svarīgi, vai tā ir tikai cīņa par resursiem vai ideoloģiju, bet vēlme pēc citu nogalināšanas cilvēkiem vēl joprojām ir izteikta. Līdz ar to arī rodas jautājums, vai tās idejas, kas
slēpjas zem termina “koncentrācijas nometne”, neturpina dzīvot arī mūsdienu sabiedrībā?
2. Vēsture
Kā jau iepriekš minēts, mūsdienu sabiedrībai koncentrācijas nometne asociējas ar II pasaules
karu, taču idejas un darbības principi, kas slēpjas zem šī vārdu savienojuma, tika pielietoti vēl ilgu laiku pirms. Kāds varētu teikt, ka koncentrācijas nometnes ir pastāvējušas arī pirms mūsu ēras un ka tie principā ir tie paši cietumi, taču atšķirībā no cietuma koncentrācijas nometne bija tā vieta, kur tu nokļuvi nevis tādēļ, ka biji noziedznieks, bet gan dēļ tā, kas tu biji.…