Mēs salīdzināsim aktivitāti komunistiskajā režīmā ar iedzīvotāju aktivitāti mūsdienās. Balstoties uz apsekoto literatūru, par aktivitātēm mēs pieņemam līdzdalību vēlēšanās, partijās, nevalstiskajā sektorā u.c. pilsoniskajās aktivitātēs.
Darbā izmantotā pētnieciskā metode ir salīdzinošā. „Salīdzinošā politika ir politikas studijas salīdzinošā kontekstā – politisko fenomenu līdzību un atšķirību izpēte, kuras ietvaros tiek apskatīti sekojoši elementi: politiskās institūcijas (piemēram, likumdevēja iestādes, politiskās partijas, politiskās organizācijas, interešu grupas u.c.), politiskā uzvedība (piemēram, balsošana, konvencionālās un nekonvencionālās politiskās aktivitātes, politiskais protests utt.), politiskās idejas un ideoloģijas (piemēram, liberālisms, nacionālisms utt.). Salīdzināmo politiku kā zinātnes lauku raksturo tajā izmantotās metodes (G. Sartory).”1
Uzsākot darbu izvirzījām hipotēzi: komunismam ir bijusi būtiska ietekme uz Latvijas iedzīvotāju politiskajām attieksmēm un vērtībām.
Vērtības mēs saprotam kā kritēriju, pamatojoties uz kuru, cilvēks novērtē situāciju sev apkārt. Protams, novērtējot situāciju sev apkārt, cilvēks arī attiecīgi rīkojas. Mēs darbā apskatām tās vērtības, kas attiecas uz rīcību. Kaut arī vērtības ir noturīgākas, bet attieksmes ātri mainās, mēs apgalvojam, ka komunistiskais režīms ir ietekmējis tās abas.
Darba mērķis: noskaidrot, vai komunistiskajam režīmam, kurš pastāvēja Latvijā laika posmā no 1941. – 1990. gadam ir bijusi būtiska ietekme uz pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.
Izvirzījām arī vairākus uzdevumus:
1. definēt politiskās kultūras jēdzienu;
2. raksturot komunisma galvenās postulētās vērtības;
3. izvērtēt un izprast komunisma ietekmi uz politisko kultūru, par piemēru ņemot salīdzinājumu politiskajai līdzdalībai post-komunistiskajās valstīs un valstīs, kuras šis režīms nav skāris;
4. rezumēt komunisma ietekmi uz visu sabiedrību kopumā, tās politisko kultūru.
…
