Nesen mēs dzīvojām padomju impērijā, kas nodarbojās ar komunisma celtniecību. Neviens gan nebija vaigā skatījis šo «bezšķiru sabiedrisko iekārtu», bet gandrīz visi zināja kādai tai jābūt un gandrīz visi bija pārliecināti, ka komunisma pirmā fāze – sociālisms jau ir uzcelts pilnīgi un galīgi. Bet kas tad īsti bija komunisms? Vai komunisms bija nereāls, dabā un sabiedrībā neesošs cilvēka iztēles radīts jēdziens? Vai Komunisms bija tikai vārds – tukšs cilvēka valodas skaņu sakopojums, kuru apaudzējot ar citiem, tikpat tukšiem un izdomātiem vārdiem, tika radīta vesela komunisma ideoloģija. Šīs ideoloģijas vārdā vairāk kā pus gadsimtu plašajā PSRS un pasaulē tika bagātīgi lietas asinis un sviedri lai īstenotu neīstenojamo. Tikai brīdī, kad padomju impērija pārkārtojās, komunisma idejām ticīgo vairākums, pēkšņi ieraudzīja, ka visu šo laiku ir cēluši nevis gaišo komunisma ēku, bet gan melno un drūmo totalitārā režīma ļaunuma impēriju.
Mani mērķi rakstot šo darbu ir strādājot patstāvīgi, noskaidrot:
kas ir šī komunistiskā ideoloģija, kas „aklus padarīja” tik daudzus cilvēkus;
kāda bija komunisma politika, kas ir tai raksturīgs;
kādi bija komunisma ideoloģijas un politikas galvenie balsti;
kā tā reāli darbojās un vai šodien „komunisma rēgs” joprojām klīst pa Eiropu
Iegūtā informācija ir apkopota divās nodaļās – komunisma ideoloģija un politika un komunisms šodien.
Kas ir komunisms? Svešvārdu vārdnīcā šim vārdam ir divi skaidrojumi.
1)Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips „No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.”
2)Totalitāra sabiedrības forma, ko uz šās teorijas pamata veidoja Padomju Savienības un tās bloka valstis. ( Svešvārdu vārdnīca, 1999, 377)
Tātad komunisma ideoloģijas pamatus ir jāmeklē Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbā „ Komunistiskās partijas manifests”. Tātad centīsimies saprast komunisma ideoloģiju caur marksisma pamatiem – šķiru cīņas teoriju.
Manifesta nodaļā „Buržuji un proletārieši” Markss un Engelss pretendē uz zinātnisku sabiedrības attīstības likumu atklāšanu, balstoties uz šķiru cīņas teoriju. Tādējādi visa cilvēces vēsture, izņemot pirmatnējās kopienas iekārtu, ir šķiru cīņas vēsture. „Visu līdzšinējo sabiedrību vēsture ir bijusi šķiru cīņas vēsture”. Markss un Engelss atklāja šādas „antagonistiskas šķiras, kuras veido brīvais un vergs, patricietis un plebejs, meistars un zellis, muižnieks un dzimtcilvēks, kapitālists un proletārietis, t. i., apspiedējs un apspiestais. Viņi ir atradušies mūžīgā antagonismā viens ar otru, nepārtraukti cīnījušies, gan slepeni, gan atklāti”. Lūk, tādēļ marksisms vērsās pret reliģiju, kas sludināja arī mieru: „visas un visādas reliģiskās organizācijas marksisms vienmēr ir uzskatījis par buržuāziskiem orgāniem, kas kalpo ekspluatācijas aizsardzībai un strādnieku šķiras apstulbināšanai”.…
