Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) mācībās un darbā – par šo tēmu var lasīt un dzirdēt daudz. Domājams, tieši internets turpmāk ieņems arvien lielāku lomu visu cilvēku dzīvē un izglītībā.
Jau pirms 400 gadiem radās pirmās rakstāmmašīnas, kam bija liela nozīme pašreizējā IKT attīstībā, tālāk tehnoloģijas attīstījās ļoti lielos ātrumos, salīdzinoši ar laiku pirms rakstāmmašīnas izgudrošanas. Un pašreiz IKT ieņem arvien lielāku lomu izglītībā gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vēsturiskā attīstība
Pirmatnējais cilvēks skaitīja ar saviem desmit pirkstiem, bet vēlāk sāka izmantot skaitāmās nūjiņas, akmentiņus, atzīmes uz alu sienām u.c. Cilvēks savā attīstībā nepārtraukti pilnveidoja skaitīšanas metodes. Tas noveda pie pirmajiem skaitīšanas palīglīdzekļiem. Laiks ritēja, cilvēks izgudroja arvien jaunus mehānismus, atklāja jaunus dabas likumus un aizvien biežāk sadūrās ar nepieciešamību daudz, precīzi un ātri skaitīt.
Vēsturiskā skatījumā pirmais lielais tehniskais sasniegums bija rakstības izveidošanās, kas ļāva rakstīt vēstules un grāmatas.
Par pirmās skaitāmmašīnas dzimšanas gadu uzskatāms 1642. gads, kad ievērojamais franču matemātiķis un filozofs Blēzs Paskāls izgudroja ierīci, kas mehāniski veica skaitļu saskaitīšanu. Paskāla mašīna darbojās uz ritentiņu un zobratiņu principa .
1673. gadā Gotfrīds Vilhelms Leibnics uzkonstruēja aritmometru, ar kura palīdzību varēja mehāniski izpildīt 4 aritmētiskās darbības.
Nākamais solis, kas pieteica jaunu posmu skaitļošanas tehnikas vēsturē, bija procesu vadība, izmantojot perfokartes – blīva papīra kartes ar informāciju, kas uz tām atrodas caurumiņu veidā.
Tomēr ne Paskāla mašīna, ne perfokartes nekļuva par mūsdienu datoru priekštečiem. Par tādu kļuva angļu matemātiķa Čārlza Bebidža 1822.gadā radītā skaitļojamā iekārta, kura bija domāta astronomisko tabulu aprēķināšanai. Vēlāk, 1833. gadā sāka būvēt tā saukto “Analītisko mašīnu”, kuras uzdevums bija izpildīt aprēķinus bez cilvēka līdzdalības. Tai vajadzēja mācēt izprast programmas, kuras tiktu ievadītas ar perfokaršu palīdzību. Viņam palīdzēja programmētāja – lēdija Ada Lavleisa, kura strādāja kopā ar Bebidžu un izstrādāja programmas, kas tika ierakstītas, izsitot caurumiņus perfokartēs.
Taču Bebidžs nomira tā arī nepabeidzis šīs mašīnas būvi.…
