Katrs cilvēks ar vārdu saskarsme lielākoties saista arī jēdzienu komunikācija, kas ir neatņemama saskarsmes sastāvdaļa. Komunicējot cilvēki iepazīstas, sadarbojas, mijiedarbojas , izzina un daudz ko vēl, un pats svarīgākais ir tas, ka komunicējot cilvēks gūst atgriezenisko saiti no sava sarunu partnera, t.i. . informāciju par to , ka tas otrs viņā klausās. Bet saskarsmes psiholoģijā pastāv tāds termins kā komunikāciju psiholoģiskās barjeras, kas ir tās, kas traucē noritēt komunikācijai veiksmīgi un radīt pozitīvu atgriezenisko saiti.
Un, es darba autore, izvēlējos rakstīt referātu par šo tēmu’’Komunikāciju psiholoģiskās barjeras kā pedagoģisko saskarsmi traucējoši faktori’’ , jo tā ir aktuāla tēma topošajam pedagogam. Es –darba autors, piemēram, kā topošais pedagogs apzinos, ka bez veiksmīgas komunikācijas savā darbā neiztikt, jo tas sastāda daļu no tā, lai es būtu veiksmīga savā jomā.. Veiksmīga komunikācija pedagogam nozīmē: prasmi sarunāties ar skolēniem viņu ‘’valodā’’, prasmi piesaistīt viņus pedagoga pasniegtajam priekšmetam, spēju visus skolēnus uztvert vienlīdzīgi, prasmi komunicēt ar skolēnu vecākiem, veidojot veiksmīgāku sadarbību, un visbeidzot prasmi komunicēt ar saviem darba kolēģiem, skolas direktoru, kas ir priekšnosacījums labai atmosfērai skolā un skolas kolektīvā. Un komunikāciju psiholoģiskās barjeras ir tās, kas grauj veiksmīgu pedagoģisko saskarsmi ar citiem.
Mana izvēlētā tēma ir plaša, bet referāta apjoms ierobežots, tāpēc savā darbā plašāk pievērsīšos šādiem tēmas aspektiem: komunikāciju psiholoģiskās barjeras, un veidi kā pārvārēt šīs barjeras.
Savā darbā izmantoju šādus literatūras avotus: Silva Omārova”Cilvēks runā ar cilvēku’’, V.Reņģe’’Organizāciju psiholoģija’…