Komunikācijas uzņēmējdarbībā

. Komunikācijas raksturojums.

 Komunikācija ir saskarsme. (tiešs vai netiešs sazināšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, attieksmi, aktivitātes pakāpi un darbību);
 Komunikācija ir process –secīga darbību virkne kāda rezultāta sasniegšanai;
 Komunikācija ir informācijas apmaiņas process;
 Komunikācijā ir iesaistītas vismaz divas personas;
 Komunikācija ir orientēta uz savstarpēju saprašanos.

Lietišķās komunikācijas funkcionālā nozīme ir sekmēt izvirzītā mērķa sasniegšanu laikā uz telpā, līdz ar to, tās būtiskās pazīmes ir :
 orientācija uz lietu;
 orientācija uz savstarpēju saprašanos.

Lietišķā komunikācija ir informācijas apmaiņa starp divām vai vairākām personām vai grupām, kas kalpo darījumu veikšanai, sekmē izvirzīto mērķu sasniegšanu un vērsta uz savstarpēju saprašanos.
Un komunikācijas māksla nav iegūstama atrauti no zināšanām sociālo kontaktu veidošanā, psiholoģijā, informātikā, vadīšanā, valodā, jurispudencē utt.[1, 115]

Komunikācijas process sevī ietver 4 saistītus posmus:
 Informācijas atlase.
 Informācijas kodēšana.
 Informācijas pārsūtīšanas līdzekļu un kanālu izvēle.
 Informācijas uztveršana un dekodēšana.

Menedžmentā mēs runājam par organizācijas iekšējo un ārējo vidi. Lietišķā komunikācijā tāpat izšķir: iekšējo (starp darbiniekiem) un ārējo komunikāciju (kā uzņēmums kom. ar piegādātājiem, klientiem, valsts institūcijām utt.). Un parasti runājot par iekšējo komunikāciju mēs izšķiram: formālo un neformālo komunikāciju. Savukārt runājot par formālo kom.,mēs dalām vertikālajā un horizontālajā (viena līmeņa darbinieku kom. savā starpā.) Un vertikālo komunikāciju mēs iedalām augšup un lejup virzītā komunikācijā.[1, 115]

…