Komunikācijas tiesības un ētika: atļautais un aizliegtais reklāmā

Ik dienu cilvēks atrodas piedāvājumu, milzīgas informācijas masas un reklāmu ielenkumā – tās mēģina uzrunāt no plakātiem uz māju elektrības kastēm, veikalu plauktiem, izgaismotajām lielceļu izkārtnēm un televīzijas ekrāniem, kā arī tiekam uzrunāti ar radio starpniecību u.c. veidos tiek piesaistīta cilvēka kā patērētāja uzmanība tieši ar reklāmas palīdzību. Vēl mūsdienās nozīmīga loma reklāmas nozarē ir globālajam tīklam un modernajām tehnoloģijām. Tās paver iespējas reklāmai attīstīties jaunās formās un veidolos, atrast jaunas iespējas kā sasniegt sev vēlamo mērķauditoriju pēc iespējas efektīgāk un veksmīgāk, taču ir arī negatīvas reklāmas tendences, kas attīstās moderno tehnoloģiju plašo iespēju iespaidā. Interneta vidē pastāv iespējamas negatīvas parādības: komerciāla rakstura paziņojumu izsūtīšana ar elektronisko pastu bez saņēmēja piekrišanas, krāpniecība u.tml. 1
Reklāmas ietekme uz produkta kā arī zīmola uzvaras gājienu vai pilnīgu izgāšanos tirgus nozarē ir milzīga. Pasaules praksē ir ne mazums šādu piemēru.
Reklāma ir materiāls, kura pamatmērķis ir pārliecināt vai rosināt cilvēkus patērēt noteiktu produktu, pakalpojumu, popularizēt kādu ideju vai indivīdu. Parasti reklāmas mērķis ir radīt pieprasījumu; citi mērķi var būt tēla uzlabošana, informācijas sniegšana par produktu utt. Reklāmas bieži sastopamas masu saziņas līdzekļos (televīzijā, radio, avīzēs un žurnālos), kā arī dažādās publiskās vietās – reklāmu stendos, uz transporta līdzekļiem, veikalu skatlogos u.c.…