Komunikācija ir neatņemama menedžmenta sastāvdaļa jebkurā organizācijā. Nepieciešamība pēc tās izriet jau no pašas organizācijas būtības. Tā kā organizācija ir savā starpā saistītu cilvēku kopums, tad komunikācija kļūst par obligātu priekšnoteikumu, lai nodrošinātu atsevišķu indivīdu saskaņotu rīcību. Ja darbiniekiem nebūtu iespēju savā starpā sazināties, viņi nespētu strādāt kopā.
Labākas sekmes uzņēmējdarbībā ir cilvēkiem, kas apguvuši un prot izmantot savas zināšanas komunikācijas mākslā. Respektīvi, tiem cilvēkiem, kas spēj runāt ar ikvienu tā, lai piesaistītu sarunas biedra uzmanību sev un savai idejai.
Darba mērķis – iepazīties ar literatūru par komunikāciju nozīmi veiksmīgā organizāciju struktūrā.
Lai sasniegtu darba mērķi, darba autors izvirzīja šādus uzdevumus:
Apkopot literatūrā sniegto informāciju par komunikācijas procesa būtību, veidiem.
Komunikācijas būtība
Par komunikāciju tiek uzskatīta informācijas divpusēja apmaiņa, kura nodrošina savstarpēju saprašanos. Komunikācija (lat.val. – communicatio) nozīmē padarīt par kopēju, vispārēju, saprotamu. Vadības speciālists Dž.P.Lūiss uzskata, ka atbildīgs par veiksmīgu saskarsmi ir tas, kurš uzrunā, nevis tas, kurš tiek uzrunāts. Efektīvai komunikācijai ir būtiska nozīme visur, kur cilvēki nonāk saskarsmē viens ar otru.…