Komunikācija ir informācijas divpusēja apmaiņa, kura nodrošina savstarpēju saprašanos. Tā skar visas menedžmenta funkcijas – plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli. Menedžmenta darbs nav iedomājams bez komunikācijas. Komunikācija ir viena no galvenajām darbībām uzņēmumā un tā attīstībā. Organizācijas vides izmaiņu prognozēšana un stratēģiskā plānošana nevar būt pamatota bez iepriekšējām komunikācijām. Arī organizēšana un koordinēšana saistīta ar komunikācijām.
Referāts sastāv no divām daļām: teorijas un praktiskās daļas. Teorētiskajā daļā apskatīta komunikācijas loma menedžmenta procesā, komunikācijas veidi, kādi šķēršļi var būt komunikācijai uzņēmumā un komunikācijas organizēšana. Tā kā organizācija sastāv no savā darbībā savstarpēji atkarīgu cilvēku kopuma, tad komunikācija kļūst par obligātu priekšnoteikumu, lai nodrošinātu atsevišķu indivīdu funkciju īstenošanu atbilstoši organizācijas mērķiem. Katra vadītāja darba diena sastāv no daudziem atbildīgiem uzdevumiem, no kuriem lielu daļu nav iespējams veikt bez komunikācijas palīdzības, jo darba pienākumos ietilpst ieplānotas un neieplānotas tikšanās, sarunas pa tālruni, vēstuļu, paziņojumu un vēstījumu lasīšana, atbilžu rakstīšana un arī vizītes. Vairāk nekā puse dienas darbalaika vadītājs ir saistīts ar dažādiem komunikācijas veidiem. Menedžerim ir jāsaprot visas komunikācijas formas un starppersonu komunikācijas procesā svarīgākās ir mutiskās un rakstiskās formas, jo informāciju var iegūt kontaktējoties gan mutiski, gan rakstot dažādas vēstules, pavēles, ziņojumus u.c. Neatkarīgi no cilvēka kutūras līmeņa, viņa vārdi un neverbālā komunikācija (žesti) ir tik cieši saistīti viens ar otru, ka labi sagatavots cilvēks varēs pateikt, tieši kādu žestu vai kustību izdara cilvēks, kuru viņš tikai dzird, bet pašu neredz. Svarīgs arī ir kādas idejas vai atziņas loģiski pamatots pierādījums – argumentēšana, jo bez tās nevar iztikt neviena saruna. Organizācijās pastāv vairāki komunikācijas veidi, kuri parāda informācijas apmaiņu starp vadītājiem un padotajiem, jo informācijas plūsmas lielā mērā atkarīgas no organizācijas struktūras un līdz ar to tās var būt vertikālas, horizontālas un neformālas komunikācijas. Informācija tiek izplatīta caur komunikācijas tīkliem, kuri aptver darbinieku grupu. Tie ir dažādi un aptver dažāda daudzuma darbinieku skaitu. Komunikācijas procesu parasti skar dažādi šķēršļi, kuri traucē darbību, ideju un plānu attīstību, tādēļ, lai paaugstinātu komunikācijas efektivitāti, ir nepieciešams informācijas plūsmu nodrošināt ar atgriezeniskās saites izveidošanu, informācijas plūsmas regulēšanu, atkārtošanu, nosūtīšanu un uztveršanu, valoda ir jāvienkāršo un informācija ir efektīvi jāklausās un jāizprot.
Praktiskajā daļā ir intervija, kur tika intervēts pašvaldības priekšēdētāja vietnieks/ projektu vadītājs. Intervijā ir atspoguļots darbs pašvaldībā, ka tomēr komunikācija ir neatņemama sastāvdaļa katrā darbadienā. Caur komunikācijas procesu tiek risinātas dažādas problēmas saitītas ar darbu, veicamie uzdevumi, notiek dažādas sēdes u.c.…
