Angļu communication kā socioloģiska termina jēga latviski, šķiet, gluži labi ir izsakāma ar jau sen zināmo un pazīstamo vārdu "saziņa", kas radies saīsinoties vārdam "sazināšanās". Bet vismaz pagaidām latviski šo pašu jēdzienu mēdz izteikt arī ar vārdu komunikācija.1
Vārdam "komunikācija" ir latīņu cilme "communis" - kopējs. Tātad komunikācijā cilvēki mēģina atrast vai nodibināt sava veida kopību.
Visas vadītāja funkcijas - plānošana, organizēšana, līderība, kontrolēšana u.c. ir cieši saistītas ar komunikāciju, tāpēc katram vadītājam ir jābūt labam komunikatoram.
Plašāko un mūsdienās visizplatītāko komunikācijas modeli piecdesmito gadu sākumā ir izstrādājuši amerikāņu zinātnieki Klaids Šennons (Shannon) un Vorens Vīvers (Weaver). Šim modelim ir universāls raksturs un to ļoti labi var izmantot, analizējot komunikāciju jebkurā organizācijā.2
Savā darbā es aprakstīšu komunikācijas īpatnības organizācijā, kādas ir galvenās barjeras vadītāja komunikācijā ar darbiniekiem, un kā var sekmēt pozitīvu un produktīvu komunikāciju.
Komunikators. Cilvēks, kurš nodod informāciju, var būt arī šīs informācijas avots. Organizācijās šādi cilvēki ir vadītāji un darbinieki, kuriem ir noteikt informācija un mērķis nodot šo informāciju tālāk.
Kodēšana. Komunikatora ideju , domu pārvēršana sistematizētā simbolu grupā.
Ziņojums. Kodēšanas procesa rezultāts, tas var būt gan verbāls (vārdos izteikts), gan neverbāls (bez vārdiem - žesti, poza, acu skatiens, intonācija utt.)
Komunikācijas līdzekļi. Tie ir ziņojuma nesēji. Komunikācija var būt rakstiska: instrukcijas, lietišķā sarakste, pārskati utt., vai mutiska: personiska tieša saruna, telefona saruna, sanāksmes, mācības. Mūsdienās kā komunikācijas līdzekļi aizvien vairāk tiek izmantota modernā informācijas tehnoloģija - e-pasts, internets.
Saņēmējs un dekodēšana. "Dekodēšana" šajā gadījumā ir tehnisks apzīmējums saņēmēja domāšanas procesu apzīmēšanai. Notiek saņemtā ziņojuma interpretācija, balstoties uz saņēmēja personības īpašībām, pieredzi, profesionālajām zināšanām, uzskatu sistēmu utt. Jo dekodētais ziņojums ir tuvāks tam, kuru ir vēlējies nodot komunikators, jo efektīvāka ir komunikācija. Tāpēc ļoti svarīgi, lai komunikators orientētos uz saņēmēju, iepriekš ņemtu vērā viņa individuālās īpašības.…