Komunikācija. Masu komunikācija

Vēstures periodi, liecinot par mūsu saziņas veidiem – valodām (burtu, attēlu, simbolu) demonstrē cilvēka vēlmi paziņot par saviem konstatējumiem citiem cilvēkiem. Alu gleznojumi un neskaitāmas signatūras kultūras celtņu, pieminekļu un piemiņas vietu tuvumā ar sveicienu citiem „Te es biju pirms tevis!” liecina par neapturamo cilvēku vēlmi komunicēt ne tikai ar sava laika cilvēkiem, bet arī pārkāpt sava laika dimensiju, aizsniegt daudz plašāku publiku.
Avīzes, žurnāli, radio un televīzija būtiski ietekmē gandrīz visas sabiedrības dzīves sfēras, jo iespaido sabiedriskās domas veidošanās procesu. Lielākā sabiedrības daļa ir atkarīga no mediju orientācijas, viedokļa, gaumes un uzskatu svārstībām – no to apzinātās un neapzinātās ietekmes. Mediju uzdevums ir informēt, paskaidrot, izklaidēt un radīt kopības izjūtu.
Komunikācija ir komplicēts jēdziens, kuru mēdz formulēt , ņemot vērā vai nu iemeslu, vai mērķi. Tas nozīmē, ka komunikācija var būt process, kura laikā vēsts no raidītāja ar noteiktu efektu tiek pārsūtīta līdz adresātam, vai arī tā ir norise, kuras laikā notiek vēstījuma apmaiņa un to tulkojums, vadoties pēc iesaistīto pušu izpratnes līmeņa.
Mediju pētniecībai pievēršas tieši mediālā komunikācija. To var definēt kā komunikāciju, kuru nodrošina tehniski kanāli. Šie komunikatīvie kanāli ir prese, radio, televīzija, skaņu ieraksti, datorspēles un internets.
Masu komunikāciju īpašības nosaka medializācijas procesa būtību, kas šodien dominē sabiedrībā:
Tehniskais un institucionālais ražošanas un izplatīšanas veids. Mediju progresu veicinājusi virkne tehnisku atklājumu, kas nekavējoties tika izmantoti komerciāli. …