Mitoloģiju var pētīt saistībā ar politiku, vēsturi, arheoloģiju, antropoloģiju. Arī ar reliģiju, kas visām tautām ir līdzīga un tomēr daudz kas atšķiras. Mitoloģija nebūt vēl nav īsta reliģija. Reliģija balstās galvenokārt uz kultu, uz rituāliem, kas atšķirībā no nepastāvīgajiem un ļoti mainīgajiem mītiem ir stabilāki, iztur laika pārbaudi un saglabā visai senas ticējumu formas. Pateicoties kulta konservatīvismam, varam vispārējās līnijās restaurēt seno tautu ticību. Redzam, ka tāpat kā tagad, arī pirms vairākiem tūkstošiem gadu bija tieksme aizgūt kaut ko no citiem, tai pašā laikā tieksme saglabāt savējo.
Grieķu tautas viens no pirmatnējiem reliģijas veidiem ir fetišisms, kad dievināšanas objekti ir nedzīvi priekšmeti, kuros, pēc ticīgo domām, iemīt labais un ļaunais gars. Grieķu zemnieks, iedams garām akmenim, kas gulēja krustceļos, nometās tā priekšā ceļos un apslacīja to ar olīveļļu. Tā kā meteorīti bija nokrituši no debesīm, tiem piedēvēja dievišķu spēku. Ārprātīgais, apsēdies uz šāda akmens, atguva saprātu, bet noziedznieks šķīstīja savu dvēseli no grēkiem. Gluži parastus nepatēstus klints bluķus dažkārt nosauca dievu vārdos un glabāja svētnīcās.…