Laiku pa laikam pie debess novērojami miglaini plankumi, kas dienu no dienas pārvietojas starp zvaigznēm. Spožākajiem plankumiem izveidojas gara aste. Tās ir “astes zvaigznes” – komētas.
Redzamība. Katru gadu atklāj vairākus desmitus komētu. Vairums no tām spīd vāji un ir saskatāmas tikai spēcīgā teleskopā. Dažas ir pietiekami spožas, lai būtu redzamas teleskopā vai binoklī, taču jāzina, kur tās meklēt – jāzina komētas koordinātas. Reizi vairākos gados parādās kāda komēta, kas redzama ar neapbruņotu aci, un tikai dažas reizes gadsimtā parādās lielas un spožas komētas, kas piesaista vispārēju uzmanību. Jaunas komētas parādīšanās ir grūti prognozējama, tāpēc parasti tās atklāj astronomijas amatieri. Komētas nosauc atklājēju vārdos. Latvijā atklāta viena komēta.
Komēta redzama vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Tās spožums ir atkarīgs gan no attāluma līdz Zemei, gan no attāluma līdz Saulei. Perihēlija tuvumā komēta ir spožāka, taču šajā laikā parasti atrodas pie debess blakus Saulei un nav redzama. Tādēļ komētai ir divi redzamības periodi: viens no rīta un otrs vakarā (vai otrādi), attiecīgi pirms un pēc komētas iziešanas cauri perihēlijam.
No komētām neapšaubāmi visievērojamākā ir Haleja komēta, kas atgriežas pie Saules vienreiz 76 gados un tiek novērota jau vairāk nekā 2000 gadus. Tā attēlota gleznojumos un gobelēnos. Visai spoža komēta bija 1910. gadā, kad tās aste skāra Zemi. Avīzēs parādījās baumas un izplatījās panika, ka komētas saindēs Zemes atmosfēru, taču gāzes komētas astē bija tik retinātas, ka to ietekme neizpaudās. …