Mūsdienās mēs arvien biežāk sastopamies ar privātajiem uzņēmumiem. Šī laika ekonomika vairs nav iedomājama bez uzņēmējdarbības. Cilvēki – uzņēmēji, rūpējoties gan par sevi, gan citiem, sniedz pakalpojumus, ražo un piedāvā preci. Šīs darbības rezultātā uzņēmēji gūst peļņu. Uzņēmējs (angļu valodā- businessperson) plašā nozīmē ir fiziska persona, kam pieder un kas vada uzņēmumu, parasti ar mērķi gūt peļņu. Uzņēmējs ir atvasinājums no vārda "uzņemties", tas ir - uzņemties iniciatīvu, atbildību un risku par kādu saimniecisku pasākumu.
Latvijā jēdziens "uzņēmējs" juridiski bija noformulēts 1990.gadā pieņemtajā likumā "Par uzņēmējdarbību". Taču līdz ar Komerclikuma pieņemšanu šis likums savu spēku zaudēja. Komerclikumā jēdziens "uzņēmējs" tika aizstāts ar jēdzienu "komersants". Komerclikumā komersants definēts kā „komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).” Komersanti var būt atsevišķi indivīdi vai veselas sabiedrības. Komersantam, uzsākot uzņēmējdarbību, ir jāizlemj, kāda veida uzņēmums ir vispiemērotākais un izdevīgākais. Šo izvēli ietekmē tādi faktori kā dibinātāju skaits, esošā likumdošana, pieejamie resursi, nozaru specializācija u.c.
Uzņēmumi ir apvienoti grupās pēc šādām pazīmēm:
Lieluma - izšķir lielus, vidējus un mazus uzņēmums. Uzņēmuma lielumu nosaka tajā strādājošo darbinieku skaits, neto apgrozījums un bilances kopsumma. Mazajos uzņēmumos darbinieku skaits nepārsniedz 50, gada neto apgrozījums nepārsniedz Ls 4 miljonus, kā arī bilances kopsumma nepārsniedz Ls 3 miljonus. Vidējos uzņēmumos darbinieku skaits ir 50-249 cilvēki, bet lielos- virs 250.
Īpašuma formas - izšķir valsts, privātos, jauktos uzņēmumus. Latvijā valda jauktā ekonomika, kura apvieno privāto un valsts sektoru. Tā balstās uz brīvā tirgus mehānisma, brīvas uzņēmējdarbības, ekonomiskas iniciatīvas un nepilnīgas konkurences. Noteikta tautsaimniecības daļa pieder privātpersonām, un to vada gan individuālas personības, gan personu grupas, tajā pašā laikā cita tautsaimniecības daļa pieder valstij vai vietējai pašvaldībai un atrodas to valdījumā.…
